Vietnes sadaļas

Aktualitātes-2019

Šajās lappusēs tiek atainoti interesantākie mikoloģiskie atradumi, kurus gadījies uziet mūsu fotogrāfam vai senes.lv sadarbības partneriem. Pretstatā agrākajām hronikām, vairs tikpat kā neatspoguļojam ikdienišķās norises sēņu valstībā, jo tās ik gadu ir vairāk vai mazāk līdzīgas.

Šī koraļļu dižadatene izaugusi agrāk nezināmā atradnē, kuru Gaujas kreisajā krastā apm. pie Nurmižiem augusta sākumā uzgājusi Maija Sidorenko.

Tikai mūsdienās Latvijā pamanītajai un ļoti reti sastopamajai grubuļainajai samtbekai uzieta jauna atradne - ceturtā pēc skaita vispār (nerēķinot
pāris nepārliecinoši zināmās) un tikai otrā vairāk vai mazāk regulāri ražojošā. Šādas beciņas savā dārzā Rīgā, Teikas rajonā jau pirms dažiem gadiem
ievērojis Roberts Kārkliņs un šosezon arī atminējis to sugu (ko pēc apskatīšanas uz vietas apstiprināja mūsu vietnes pārstāvis). Beku cepurītes šajā
atradnē nav tik izteikti tumšas kā sugas pašā pirmajā atradnē (Ziepniekkalna kapos), tomēr visu pazīmju kopums liecina par piederību tieši šai sugai.

Vietā, kur ik gadu mēdz augt retā un aizsargājamā kastaņu smilšbeka,
arī šīs vasaras sausumā tomēr ir spējusi izaugt viena šīs sugas pārstāve.

Šī retās un aizsargājamās rumpuču skrimslenes mini-atradne uzradās
vien aizpērn un nekļūst ražīgāka: tikai viens vai divi šādi maziņi čemuriņi.

Sausuma īpaši netraucētas, šajā regulāri un bagātīgi ražojošā atradnē jau sākušas prāvā skaitā augt retās un aizsargajamās zeltainās korallenes.

Kamēr vienas zeltainās korallenes vēl tikai spraucas ārā no zemes (augstāk), daža cita 
šajā atradnē (Gaujas nacionālā parka dienvidrietumos) jau izslējusies pilnā augumā vai pat
sākusi novecot. Šovasar tās ir ne tik koši zeltainas, visticamāk, karstuma un sausuma dēļ.

Lai gan lielā dižsardzene ir parasta sēne, ieraudzīt to
šādu - vēl pavisam mazu un viscaur vienmērīgi brūnu -
palaimējas ļoti reti, jo tad tā ir vēl visnotaļ neuzkrītoša.

Vietnes sadaļas