Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Egļu vēršmēlene
Parastā vēršmēlene Sarcodon imbricatus Rūgtā vēršmēlene
 

Ļoti liela adateņsēne (diametrs līdz 25 cm) ar vairāk vai mazāk plakanu, sākumā gaišbrūnu, tad tumšbrūnu un vecumā pat tikpat kā melnu cepurīti, kuru blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas, pieaugušai sēnei visai spurainas. Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, pelēcīgi baltas un līdz 1 cm garas. Kātiņš salīdzinoši īss, aptuveni cepurītes pamatkrāsā. Mīkstums vecumā kļūst rūgtens (bet ne tuvu tik rūgts, kā rūgtajai vēršmēlenei). Aug rudenī egļu mežos, tipiski - prāvās un ciešās grupās, reizēm izviedo blīvus raganu apļus. Diezgan reti sastopama. Ēdama.

 

Senāk visas šāda izskata sēnes tika uzskatītas par parastajām vēršmēlenēm, tomēr krasā atšķirība sēņu garšā - vienas ļoti rūgtas, citas ne - raisīja aizdomas par piederību dažādām sugām. Mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī ir parādījuši, ka ir pat veselas trīs ārēji ļoti līdzīgas sugas: parastā vēršmēlene, egļu vēršmēlene un rūgtā vēršmēlene.

Egļu vēršmēlenei cepurīti klāj koncentriski izvietotas patumši brūnas zvīņas (sākumā piegulošas). Cepurītes apakšpusi klāj gaišas nokarenas adatiņas.

Briedumā egļu vēršmēlenei cepurītes augšpuse ir atpletusies tikpat kā plakana, un tās diametrs var sasniegt ~20 cm, paretam - pat 25 centimetrus.

   

 Novecojot egļu vēršmēlenes cepurīte kļūst arvien tumšāka - gan tās pamatvirsa, gan zvīņas. Īstā vecumā tumši brūna ir jau it visa cepurīte (zemāk).

Egļu vēršmēlene reizēm izveido raganu apļus (šeit: daļējs aplis); turpretī parastajai vēršmēlenei tādi ir novērojami ļoti reti, kā arī nemēdz būt tik blīvi.

Parastā vēršmēlene

Vēršmēlenes

Rūgtā vēršmēlene
 

Citādās