|
Ļoti liela adateņsēne (diametrs līdz
25 cm)
ar vairāk vai mazāk plakanu, sākumā gaišbrūnu, tad tumšbrūnu un vecumā pat tikpat kā melnu cepurīti,
kuru blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas, pieaugušai sēnei visai spurainas.
Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, pelēcīgi baltas un līdz 1 cm garas.
Kātiņš salīdzinoši īss, aptuveni cepurītes pamatkrāsā. Mīkstums vecumā kļūst rūgtens
(bet ne tuvu tik rūgts, kā rūgtajai vēršmēlenei).
Aug rudenī egļu mežos, tipiski - prāvās un ciešās grupās, reizēm izviedo blīvus raganu apļus.
Diezgan reti sastopama. Ēdama.
|
|
Senāk visas šāda izskata sēnes tika uzskatītas par parastajām vēršmēlenēm, tomēr krasā atšķirība sēņu garšā
- vienas ļoti rūgtas, citas ne - raisīja aizdomas par piederību dažādām sugām.
Mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī ir parādījuši, ka ir pat veselas trīs ārēji ļoti līdzīgas sugas:
parastā vēršmēlene, egļu vēršmēlene un rūgtā vēršmēlene.
Pēc sugu atdalīšanas nav īsti skaidrs, uz kuru vēršmēleni tagad attiecināt populāros latviskos sinonīmus
(medene u.c.); sekojot Dabas muzejam, mēs attiecinām uz parasto.
|
