| |
|
Ļoti liela adateņsēne (diametrs līdz 30 cm)
ar vairāk vai mazāk plakanu, sākumā gaišbrūnu, tad tumšbrūnu un vecumā pat tikpat kā melnu cepurīti,
kuru blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas, pieaugušai sēnei visai spurainas.
Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, pelēcīgi baltas un līdz 1 cm garas.
Kātiņš salīdzinoši īss, aptuveni cepurītes pamatkrāsā. Mīkstums vecumā kļūst rūgtens
(taču ne tuvu tik rūgts, kā pēc izskata ārkārtīgi līdzīgajai rūgtajai vēršmēlenei).
Aug rudenī smilšainos priežu mežos, parasti ciešās un palielās grupās. Bieži sastopama. Ēdama.
|
| |
|
Senāk visas šāda izskata sēnes tika uzskatītas par parastajām vēršmēlenēm, tomēr krasā atšķirība sēņu garšā
- vienas ļoti rūgtas, citas ne - raisīja aizdomas par piederību dažādām sugām.
Mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī ir parādījuši, ka ir pat veselas trīs ārēji ļoti līdzīgas sugas:
parastā vēršmēlene, egļu vēršmēlene un rūgtā vēršmēlene.
Pēc sugu atdalīšanas nav īsti skaidrs, uz kuru vēršmēleni tagad attiecināt populāros latviskos sinonīmus
(sk. virsrakstā); sekojot Dabas muzejam, mēs attiecinām uz parasto.
|
Parastās vēršmēlenes cepurīti klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas; sākumā tās ir piegulošas.
Cepurītes apakšpusi klāj nokarenas adatiņas.
Briedumā parastajai vēršmēlenei cepurītes augšpuse ir izpletusies tikpat kā plakana,
bet zvīņas ir stipri atspūrušas, īpaši - lielās, kas cepurītes vidū.
Vecumā parastajai vēršmēlenei cepurītes pamatkrāsa kļūst tikpat tumša cik zvīņas.
Cepurītes caurmērs lielākajiem eksemplāriem var sasniegt 30 cm!
Parastā vēršmēlene gandrīz vienmēr aug nevis pa vienai, bet gan ciešās grupās,
bieži vien - tik ciešās, ka cepurītes daļēji pārklājas viena pāri otrai.
Atšķirībā no egļu vēršmēlenes, parastā vēršmēlene veido raganu apļus tikai visai retos gadījumos un arī tad -
nelielus un neblīvus (šeit - arī nepilnu).
|
Par anomāli milzīga eksemplāra atrašanu sk. rakstu
un fotoattēlus "Latvijas Avīzē". Klikšķiniet uz sīkattēla! |
|
 |
|
|
Parastā vēršmēlene 38 cm diametrā |
|
