Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Dižā bisīte
Parastā bisīte Gyromitra gigas Vairoga bisīte
 

Pavasarī augoša paliela (caurmērs var sasniegt 15 cm) askusēne ar neregulāras formas, smadzeņveidā krokotu cepurīti gaišbrūnos toņos, ar īsu baltganu kātiņu, izteikti doba. Sastopama dažādos mežos, krūmājos, turklāt salīdzinoši bieži uz vecām, jau apsūnojušām kritalām, tomēr visumā daudz retāk nekā parastā bisīte. Bez pamatīgas termiskās apstrādes ir stipri indīga, taču pēc pareizi paveiktas apstrādes - ēdama (sk. zemāk).

Dižajai bisītei, tāpat kā parastajai, cepurīte ir smadzeņveidīgi sakrokota. Atšķiras ar, vidēji ņemot, lielākiem izmēriem un krietni gaišāku krāsu.

Arī dižās bisītes kātiņam šķērsgriezumā piemīt neregulāri sakrokota forma.
Gan kātiņš, gan cepurīte ir izteikti dobi (gluži tāpat kā parastajai bisītei).


Dižā un parastā bisīte – indīgas vai ēdamas?

Atbilde ir: gan indīgas, gan ēdamas! No vienas puses, parastā un dižā bisīte ir izteikti indīgas sēnes, tā ka pasaulē reģistrēti pat daži letāli iznākumi. No otras puses, šo sēņu toksīns (giromitrīns), pretēji daudzu citu sēņu toksīniem, karstumā+slapjumā noārdās, un tā atliekas var izvadīt ārā no sēnes. Tādējādi pēc pareizas termiskās apstrādes bisīte kļūst ēdama. Taču jārēķinās, ka pareizā apstrādes procesa pārkāpums paviršības vai nejaušības dēļ var izraisīt nopietnu saindēšanos. Tādēļ dižo (arī parasto) bisīšu ievākšana un lietošana uzturā tomēr ir saistīta ar risku, no kura labāk būtu izvairīties.

Kā pareizi apstrādāt bisītes, lai nesaindētos?

Drošas termiskās apstrādes process, kuru, atsaucoties uz prof. Perti Heinonenu (Somija), savā grāmatā "Sēnes ir visur" izklāsta Edgars Vimba, ir šāds:
 ● bisītes jānovāra 10 minūtes lielākā ūdens daudzumā (labi ventilētā telpā, lai nesaelpotos indīgos izgarojumus);
 ● novārījuma ūdens jānolej un sēnes kārtīgi jānoskalo ar aukstu tekošu ūdeni;
 ● vēlreiz jānovāra 10 minūtes, ūdens atkal jānolej un sēnes vēlreiz jānoskalo.
Būtībā tādu pašu procedūru ievēroja arī senes.lv veidotāji, kad vēlējās novērtēt, kā garšo gan parastā, gan dižā bisīte. Tomēr ikdienā no tām atturas! Lai toksīna (giromitrīna) noārdīšanās un izvadīšanās no sēnēm uzsāktos vēl pirms vārīšanas, dažkārt bisītes ilgstoši kaltē (pat pusgadu) vaļējā traukā. Bisītes tikai cepot bez iepriekšējas novārīšanas, toksīna noārdīšanās un izvadīšanās norit daudz neefektīvāk, tā ka risks saindēties iznāk visai augsts.

 

 

Vēl attēlus un skaidrojumus sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet uz sīkattēliem!

 
   
 

No  2011. un  2016. gada  hronikām

 
Lai gan šīs sēnes grūti nosaukt par dižām, tās ir piederīgas dižajām bisītēm!
Augšā atainotā izaugusi cieši blakām nodegušai bij. "Bērnu dzelzceļa" būvei
Mežaparkā. Pa labi redzamā sākusi augt uz apsūnojuša egles celma netālu 
no pēdējos gados izdaudzinātās dižegles pie Krimuldas, bijušajā mežaparkā.
 
   
 
Parastā bisīte

Bisītes (6)

Vairoga bisīte
 
 

Citādās