|
Paliela (caurmērs reizēm līdz 15 cm)
askusēne ar neregulāras, tomēr puslīdz ieapaļas formas cepurīti gaišbrūnos toņos, smadzeņveidā sakrokotu;
ar īsu un paresnu baltganu kātiņu; gan cepurītē, gan kātiņā izteikti doba; viscaur trausla.
Aug aprīlīmaijā dažāda sastāva mežos un krūmājos, turklāt salīdzinoši bieži - uz vecām, jau apsūnojušām kritalām,
pēc mūsu novērojumiem - pārsvarā (vai pat tikai) egļu kritalām. Pareti sastopama. Par ēdamību/indīgumu ziņas ir pretrunīgas:
pēc vienām, satur to pašu toksīnu ko parastā bisīte un līdzīgā daudzumā,
līdz ar to sākotnēji ir stipri indīga un var kļūt ēdama tikai pēc pareizi (un akurāti!) veiktas termiskās apstrādes;
pēc citām ziņām, satur apm. 1500 reižu mazāk šada toksīna, tādējādi būtu ēdama pat pēc minimālas apstrādes.
Kamēr situācija ir neskaidra, stingri iesakām turēties pie pirmā (indīgumu vēstošā) viedokļa!
|
|
Tautā bisītes bieži dēvē par "murķeļiem", taču patiesībā šis aizguvums no vācu Morchel
oriģinālvalodā nozīmē lāčpurnu (bisīte vāciski ir Lorchel).
Par cik jēdziena "murķelis" neviennozīmīgā izpratne var izraisīt veselībai bīstamus pārpratumus,
drošāk būtu no šī aizgūtā vārda vispār atteikties!
|
