Mūsu mikoloģiskie atradumi 2017.g. septembra vidū

Vietnes sadaļas	^www.senes.lv	Aktualitātes-2017
Atradumi 2017: gan daudz, gan īpašas Mycological findings in mid-September 2017

Šajā sadaļā tiek atainoti interesantākie mikoloģiskie atradumi, kurus gadījies uziet mūsu fotogrāfam vai arī senes.lv sadarbības partneriem. Atšķirībā no agrāko gadu hronikām, nu vairs neatspoguļojam ikdienišķākās norises sēņu valstībā, jo tās ik gadu ir vairāk vai mazāk līdzīgas.

Parastā piestenīte ir patiešām gana parasta sēne, tikai sīko izmēru dēļ bieži paliek nepamanīta. Taču šeit tā izaugusi pilnīgi neparastā daudzumā!
Šajā fotogrāfijā ietverta tikai ar augļķermeņiem piesātinātākā daļa no visas atradnes, kura stiepās gar meža veloceliņa malu daudzu metru garumā!

Parastās aknenes šajā atradnē, kura izveidojās 2014. gadā, vienmēr bijušas šādas īpatnējas formas - zvanveidīgi nolaidenas, ar radiālām "ribām".
Iepriekš tās bijušas arī jūtami gaišākas un sārtākas nekā vidusmēra aknene (bezmaz kā vēdekļa sārtaine!), tomēr šogad atšķirība nebija tik izteikta.



Pērn Latvijā konstatētā safrāna zarvālene šajā nupat uzietajā atradnē pie Krimuldas ir augusi varen daudzžuburaini un prāvā skaitā - ap 15 eks.		Jau sesto gadu mežā pie Krimuldas, vienā un tajā pašā vietā novērojam šādas koraļļveida sēnītes, tomēr par to sugu joprojām ir tikai hipotēzes.

Ikvienai sakņkāta kserulai ir garš kāts ar garu sakņveidīgu turpinājumu, tomēr šī, kura auga netālu no Kaņiera ezera, ir pēc kopgaruma īpaši izcila!
Nedaudzas stundas pēc ievākšanas tā nonāca aizsargājamo sugu stendā Dabas muzeja (ar kura sankciju arī bija ievākta) gadskārtējā sēņu izstādē.

• Gaujas Nacionālā parka dienvidrietumu daļā konstatētas kārtējās jaunās atradnes divām krāšņām aizsargājamām sugām - rumpuču skrimslenei un vēdekļa sārtainei (klikšķiniet uz sīkattēliem!); otrajai atradņu skaits, kuras kopš 2013.g. uzietas Siguldā un apkārtnē, šādi ir sasniedzis jau 14!

• Vācot eksponātus Dabas muzeja sēņu izstādei, virs Gaujas senlejas labā krasta uzieta jauna atradne ļoti retajai (vismaz Latvijā kopumā) un pēc skata iespaidīgajai plīvurpūču tīmeklenei (klikšķiniet uz 3. sīkattēla!). Iepriekš šajā reģionā bija manīta tikai Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzēs.

• Aizsargājamās bārkstainās mušmires vienīgajā regulāri ražojošajā atradnē ārpus Zemgales dienvidiem, proti, Siguldas urbanizētajā daļā, šogad pamanīts jau 16. (arī pēdējais) augļķermenis (klikšķiniet uz 4. sīkattēla!); tas ir rekordskaits septiņos gados, kopš šo esam šo atradni konstatējuši.