Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Plīvurpūču tīmeklene
Cortinarius praestans
 

Plīvurpūču tīmeklene ir lielu izmēru lapiņsēne (cepurītes diametrs 10-20 cm, kātiņš līdz 15 cm garš un līdz 5 cm resns). Izceļas ar attīstības gaitā stipri mainīgu cepurītes virsas izskatu, kurš arī galarezultātā var būt krāsojuma ziņā gana daudzveidīgs (skat. ilustrācijas). Kā visām tīmeklenēm, jaunam augļķermenim cepurītes malu un kātiņu savieno tīmeklis. Lapiņas ir diezgan cieši viena pie otras, sākumā bālganas ar mazliet violetu toni, bet vēlāk kļūst brūnganas. Kātiņš ir līdzīgā krāsā un vālesveidīgs, pie pamatnes paresnināts. Mīkstums ir bālgans, stingrs. Aug rudenī (septembrī, oktobrī) lapukoku mežos, pārsvarā kaļķainās augsnēs pa vienai vai nelielās grupiņās, dažkārt pat visai ciešās. Latvijā atrasta vairākkārt jau kopš 2000. gada (Kaija Sjomkāne u.c.), tomēr suga droši noteikta tikai 2014. gadā (Inita Dāniele). Sastopama visai reti (GNP, šķiet, biežāk). Ēdama.

 

Šobrīd Latvijā zināmas divas regulāri ražojošas atradnes, kurās gandrīz katru gadu izaug pa vairākiem augļķermeņiem. Abas ir Gaujas nacionālajā parkā, Gaujas kreisajā krastā: viena dažus kilometrus augšpus, otra - dažus kilometrus lejpus Siguldas. Tajā pašā reģionā zināmas arī četras vai piecas atradnes, kurās suga novērota tikai vienā sezonā un pārsvarā tikai vienā vai pāris eksemplāros; dažas no šīm "mazajām" atradnēm gan ir stipri tuvu vienai vai otrai "lielajai". Tikai viena "mazā" atradne ir Gaujas labajā krastā - mazliet lejpus Krimuldas, bet visas pārējās ir kreisajā.

 
Foto: pa vienai Foto: grupiņas

Daža plīvurpūču tīmeklene, kamēr ir vēl pavisam jauna (tikai nesen izspraukusies no zemes), atgādina tumšbrūnu mušmiri ar nenormāli resnu kātu.

Kad plīvurpūču tīmeklene ir puslīdz pieaugusi, līdzība ar mušmiri izzūd, toties virsai izveidojas raksturīgā faktūra, kura atgādina plīvurpūces spārnu.

Kad, plīvurpūču tīmeklenei turpinot augt, cepurīte arvien vairāk atplešas, tās virsas krāsa reizēm pakāpeniski kļūst tikai blāvāka un blāvāka (šeit);
taču citkārt cepurīte, diezgan pretēji, var kļūt (un arī vecumā palikt) visai koši brūna, turklāt dažādos toņos (skat., piemēram, mūsu vietnē šeit).

Kad plīvurpūču tīmeklene ir jau tik veca, ka cepurīte ir vairs nevis izliekta, bet gan ieliekta, tās virsa ir, vienā variantā, pārsvarā gaiši pelēkbrūna.

Šīs lappuses foto ir no divām 7,5 km atstatām atradnēm Gaujas Nacionālajā parkā, pa diviem no katras atradnes.
Pieaugušus eksemplārus ar būtiski atsķirīgu cepurītes krāsojumu sk. sadaļā "Mūsu atradumi 2017", konkrēti, šeit.

Foto: pa vienai Foto: grupiņas
 

Tīmeklenes

 

Lapiņsēnes