Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Piepes, sīkpiepes

Kātiņpiepes
 

Kātiņpiepes ir ļoti dažāda izmēra - no dažiem cm līdz dažiem dm - viengadīgas piepes ar izteiktiem un vairāk vai mazāk centrāli novietotiem kātiņiem. Aug, atkarībā no konkrētās sugas, dažādos gadalaikos. Sastopamība - no visai reti līdz ļoti bieži. Daža, kamēr jauna un pamīksta, pat skaitās ēdama.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, vairākums kātiņpiepju ģints (Polyporus) sugu mūsdienās ir pārceltas uz trijām citām ģintīm (Cerioporus, Lentinus un Picipes); atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Taču latviskie latviskie nosaukumi nav mainīti, tā ka mums tās visas joprojām ir kātiņpiepes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Kastaņbrūnā kātiņpiepe
Polyporus badius / Picipes badius
Liela (līdz ~15-20 cm), ļoti plāna, uz lapkoku kritalām.
Ziemas kātiņpiepe
Polyporus brumalis / Lentinus brumalis
Maza (nedaudzi cm), uz atmirušas lapkoku koksnes.
Skropstainā kātiņpiepe
Polyporus ciliatus / Lentinus substrictus
Neliela (zem 10 cm), uz atmirušas lapkoku koksnes.



Zvīņainā kātiņpiepe
Polyporus squamosus / Cerioporus squamosus
Milzīga (līdz ~60 cm), lielos čemuros/grupās uz dzīvas
un atmirušas lapkoku koksnes, pārsvarā vēlā pavasarī.
Bumbuļa kātiņpiepe
Polyporus tuberaster
Prāva (līdz ~15 cm) uz atmirušas lapkoku koksnes vai arī (retāk) uz augsnē slēpta bumbuļveidīga sklerocija.
Mainīgā kātiņpiepe
Polyporus varius / Cerioporus varius
Vidējliela (līdz ~10 cm), izteikti asimetriska, uz dzīvas vai atmirušas lapkoku koksnes. Viena no biežākajām.

Čemurainā kātiņpiepe
Polyporus umbellatus (Grifola umbellata)
Ļoti liela (kopplatums līdz ~40 cm), sastāv no daudzām atsevišķām  cepurītēm, kurām kātiņi ir lejā savienoti; aug pie lapkoku pamatnēm.

 Latvijā konstatētas vēl divas vai trīs kātiņpiepju sugas:
 arkas kātiņpiepe (Polyporus arcularius / Lentinus arcularius) un
 tumšā kātiņpiepe (Polyporus melanopus / Picipes melanopus),
 kā arī, iespējams, Polyporus tubaeformis / Picipes tubaeformis.

 Ļoti izteikts un centrāli novietots kātiņš piemīt arī piepei,
 kura neietilpst kātiņpiepju ģintī: divgadīgajai sausenei.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Vidēju izmēru čemurainā kātiņpiepe Gaujas nacionālajā parkā, Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē Inčukalna novada ziemeļaustrumos (2020.g).

Zvīņainās kātiņpiepes milzu skaitā (noteikti virs 55, taču zem 60) uz vienas vienīgas kritalas Siguldas pilsētas teritorijā, Vējupītes gravā (2010.g.).

Piepes, sīkpiepes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Citādas