Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Piepes, sīkpiepes

Kātiņpiepes
 

Kātiņpiepes ir ļoti dažāda izmēra - no dažiem cm līdz dažiem dm - viengadīgas piepes ar vairāk vai mazāk izteiktiem kātiņiem, dažām sugām - centrā novietotiem, citām - vienā malā. Aug, atkarībā no konkrētās sugas, dažādos gadalaikos, lielā pārsvarā - uz atmirušas lapkoku koksnes (taču dažas - arī uz dzīvu koku bojātajām daļām). Sastopamība - no visai reti līdz bieži, vietām pat ļoti bieži. Daža, kamēr jauna un pamīksta, pat skaitās ēdama.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, vairākums kātiņpiepju ģints (Polyporus) sugu mūsdienās ir pārceltas uz trijām citām ģintīm (Cerioporus, Lentinus un Picipes); atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Taču latviskie latviskie nosaukumi nav mainīti, tā ka mums tās visas joprojām ir kātiņpiepes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Kastaņbrūnā kātiņpiepe
Polyporus badius / Picipes badius
Liela (līdz 18 cm), bet plāna (daži mm), sākumā gaiša, vecumā kastaņbrūna; uz atmirušas lapkoku koksnes.
Ziemas kātiņpiepe
Polyporus brumalis / Lentinus brumalis
Maza (nedaudzi cm), sākumā gaiša, vēlāk tumšbrūna; vēsākajos gadalaikos uz atmirušas lapkoku koksnes.
Skropstainā kātiņpiepe
Polyporus ciliatus / Lentinus substrictus
Neliela (zem 10 cm), sākumā gaiša, tad tumšāk brūna; aug siltajos gadalaikos uz atmirušas lapkoku koksnes.



Taures (dobā) kātiņpiepe
Polyporus tubaeformis / Picipes tubaeformis
Neliela (līdz 8 cm), plāna (līdz 3 mm), sākumā gaiša, vēlāk tumša; uz atmirušas lapkoku koksnes. Ļoti reta.
Bumbuļa kātiņpiepe
Polyporus tuberaster
Prāva (līdz 15 cm); uz atmirušas lapkoku koksnes vai arī (retāk) uz augsnē slēpta bumbuļveidīga sklerocija.
Mainīgā kātiņpiepe
Polyporus varius / Cerioporus varius
Vidēji liela (līdz 10 cm), nereti asimetriska; uz dzīvas un atmirušas lapkoku koksnes. Viena no biežākajām.


Zvīņainā kātiņpiepe
Polyporus squamosus / Cerioporus squamosus
Milzīga (līdz 60 cm); lielos čemuros / grupās uz dzīvas
un atmirušas lapkoku koksnes, pārsvarā vēlā pavasarī.
Čemurainā kātiņpiepe (čemurainā čemurene)
Polyporus umbellatus (Grifola umbellata)
Ļoti liela (kopplatums līdz 40 cm), sastāv no daudzām atsevišķām cepurītēm, kuru kātiņi ir lejā savienoti; aug pie lapkoku pamatnēm.

 Latvijā konstatētas vēl vismaz divas kātiņpiepju sugas:
 arkas kātiņpiepe (Polyporus arcularius / Lentinus arcularius) un
 tumšā kātiņpiepe (Polyporus melanopus / Picipes melanopus).

 Ļoti izteikts un centrāli novietots kātiņš piemīt arī piepei,
 kura neietilpst kātiņpiepju ģintī: divgadīgajai sausenei.
 Savukārt ar čemuraino kātiņpiepi (bij.čemureni) līdzīga ir 
 daivainā čemurene, tomēr tiek paturēta "vecajā" ģintī.


Vēl no mūsu fotoarhīva

Vidēju izmēru čemurainā kātiņpiepe Gaujas nacionālajā parkā, Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē Inčukalna novada ziemeļaustrumos (2020.g).

Taures kātiņpiepes (jeb dobās kātiņpiepes, jeb piltuvveida kātiņpiepes) Gaujas nacionālajā parkā, Siguldas rietumu nomales zaļajā zonā (2016.g).

Maziņa un pavēlu izaugusi (augustā) zvīņainā kātiņpiepe un parasta mainīgā kātiņpiepe uz viena celma Siguldā pie luterāņu baznīcas (2013.g).

Piepes, sīkpiepes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Citādas