Taures kātiņpiepe (piltuvveida, dobā)* |
◄ | Skropstainā kātiņpiepe | Polyporus tubaeformis / Picipes tubaeformis | Bumbuļa kātiņpiepe | ► |
Neliela (diametrs līdz 8 cm, ļoti reti vairāk), taču visai plāna (līdz 3 mm) viengadīga piltuvveida kātiņpiepe ar gandrīz gludu virspusi, sākumā gaiši brūnu vai pelēkbrūnu, bet vēlāk no centra arvien tumšāku līdz beigās tumši brūnu; ar sīkām, sākotnēji baltām, bet vēlāk nedaudz tumsnējošām porām, gan kātiņu stipri nolaidenām; ar paīsu tumšu kātiņu. Aug uz atmirušas lapkoku koksnes vasarā un rudeni. Ļoti reti sastopama. Neēdama. |
Pēc ilgas diskusijas atzīta par patstāvīgu sugu tikai 20.gs. pēdējā desmitgadē (pirms tam vairāk uzskatīta par kastaņbrūnās kātiņpiepes vai tumšās kātiņpiepes paveidu). 2016. gadā Siguldas zaļajā zonā ievērojis un detalizēti safotografējis Edgars Mūkins, taču suga nav uzreiz noteikta un novērojums piemirsts līdz 2022. gadam, kad sākta senes.lv kātiņpiepju sadaļas atjaunināšana. Tādējādi pirmo reizi Latvijā sugu konstatējis Ivars Leimanis pēc atraduma Pārgaujas novada Straupes pagastā 2018. gadā. Līdz 2021. gadam ir ziņas par novērojumiem septiņās vietās, no kuram sešas ir Rietumvidzemē un Pierīgā (visas teritorijā ar izmēru tikai 60x40 km²) un viena - Kurzemē. |
Taures kātiņpiepe ir neliela un plāna, izteikti taures vai piltuvveida. Virspuse sākumā ir gaišbrūna vai gaiši pelēkbrūna, centrā tumšāka. Ar laiku virspuse arvien vairāk un vairāk notumsnē, līdz vecumā jau ir tumši brūna vai kastaņbrūna (tāda foto mums pagaidām nav). |
Taures kātiņpiepes virspuse ar gandrīz pilnīgi gluda, tikai palielinājumā var vietām saskatīt rudimentāra zvīņojuma pazīmes.
Taures kātiņpiepes poras tik sīkas (5-7 gab./mm), ka ar aci praktiski nav atšķiramas.
Sākumā tās ir pilnīgi baltas, bet vecumā nedaudz notumsnē.
Kātiņš ir diezgan īss, visā garumā tumšpelēks, reizēm ar sarkanbrūnu ietonējumu.
* Nosaukumu 'taures kātiņpiepe' pieņēmusi Latvijas Mikologu biedrības sēņu latvisko
nosaukumu darba grupa 2022. gadā; līdz ar to šis nosaukums atzīstams par oficiālo.
«Lielajā Latvijas sēņu grāmatā» (izdota 2020. gadā) figurē kā 'piltuvveida kātiņpiepe'.
Dabas novērojumu portāla dabasdati.lv sugu sarakstā iekļauta kā 'dobā kātiņpiepe'.