| www.senes.lv | ||||
| Sezonas-2011 fotohronika (jūlijs) Mushrooms and toadstools of July, 2011 |
||||
|
Bieži klīstot pa mežiem (un ne tikai) ļoti retu, tikai retu vai vienkārši fotogēnisku sēņu meklējumos, šīs vietnes fotogrāfs mēdz būt puslīdz lietas kursā par Latvijas sēņu valstībā notiekošo. Jaunajā, 2011.gada, sezonā mēģinām savos vērojumos regulāri dalīties ar vietnes apmeklētājiem. Šī fotohronika nepretendē sniegt izsmeļošu pārskatu par pašlaik augošajām sēnēm. Šeit tiek ietvertas tikai sugas, kuras, pirmkārt, trāpījušās vietnes fotogrāfa ceļā tieši šajā sezonā. Otrkārt, tikai sugas, kuras ir pietiekami droši noteiktas. Treškārt, tikai kaut cik fotogēniski eksemplāri! |
| Jūlija visiespaidīgākais atradums! |
   |
| Baravikas jau aug, turklāt kādas! Šī ozolu jeb vasaras baravika izlīdusi no zemes jūlija vidū. Ar to paspējuši pamieloties gan meža zvēriņi, gan kāpuri. |
| Daži jūlija pirmās dekādes atradumi |
  |
 |
 |
|
Parastā gailene |
Dažādas bērzlapes Russula spp. Četras no >100 bērzlapju sugām, kādas aug Latvijā. Tās visas atšķirt Latvijā prata viens vienīgs pētnieks... |
Kailā mietene Paxillus involutus Daudzviet augoša krietnu izmēru lapiņsēne. Satur aler- gēnus,kuri var izraisīt sarkano asinķermenīšu bojāeju. |
 |
 |
 |
|
Parastā alksnene Lactarius rufus Vispopulārākā "ziemas sēne" - sālīšanai, skābēšanai, marinēšanai. Ar rūgtu piensulu, tāpēc krietni jānovāra. |
Vīstošā pienaine Lactarius vietus Alksnenei līdzīga sēne ar sīvu piensulu, tāpēc ir krietni jānovāra. Atšķiras ar krāsu un to, ka aug zem bērziem. |
Krokainais rumpucis Helvella crispa Neregulāras, nereti pat visnotaļ dīvainas formas sēne. Ēdama,vispirms novārot un tad cepot, bet nav garšīga. |
 |
 |
 |
|
Raganu beka Boletus luridus Liela krāšņa beka. Ēdama, taču vispirms jānovāra. |
Parastā piltuvene Clitocybe gibba Izceļas ar raksturīgo piltuvveida formu. Ēdama. |
Divgadīgā sausene Coltricia perennis Neliela uz zemes augoša piepe ar īsu kātiņu. |
| Daži jūlija otrās dekādes atradumi |
 |
 |
 |
|
Baltkāta apšubeka Leccinum albostipitatum Viena no skaistākajām un vērtīgākajām bekām Latvijā. Ir manīta augam arī tai līdzīgā dzeltenbrūnā apšubeka. |
Oranžā makstsēne Amanita crocea Visai bieži sastopama mušmiru radiniece, kas tomēr ir ēdama, tāpat kā stipri līdzīgā dzeltenbrūnā makstsēne. |
Zaļā mušmire Amanita phalloides Indīgākā sēne pasaulē. Daži desmiti gramu ir nāvējoši! Jāraugās šo sēni nesajaukt ar zaļo nokrāsu bērzlapēm |
 |
 |
 |
|
Vasaras baravika Boletus reticulatus Visretāk sastopamā baraviku suga Latvijā. Toties agra! Aug zem ozoliem, tāpēc saukta arī par ozolu baraviku. |
Rudzupuķu smilšbeka Gyroporus cyanescens "Smilšu" - pēc cepurītes un kātiņa krāsas, "rudzupuķu" - tāpēc, ka sagriežot kļūst rudzupuķu zila. Bet garšīga! |
Lāču samtbeka Xerocomus badius Parasti saukta vienkārši par lāčubeku, tā ir viena no iz- platītākajām bekām Latvijā. Ēdama visvisādos veidos. |
 |
 |
 |
|
Sakņkāta beka Boletus radicans Visai iespaidīgu izmēru beka! Skaitās stipri reta, tomēr ir vietas, kur bagātīgi aug pat vairākreiz sezonā. Tāpat kā žultsbeka, ir un paliek rūgta pat pēc ilgas vārīšanas |
Ziemeļu klimakodone Climacodon septentrionalis Sastāv no daudzām kopā saaugušām cepurītēm, kuru apakšpusē ir adatiņas. Parasti aug uz bojātām kļavām, taču šī ir uz kāda bērza, kur izveidojas gadu pēc gada. |
Sīvā krimilde Lactarius pargamenus Aug lapu koku mežos, šogad - netipiski agri un daudz. Ēdama, taču piensulas sīvuma dēļ ir pamatīgi jānovāra. Trīs tādu lielākoties baltu krimilžu sugas ir ļoti līdzīgas. |
| Daži jūlija trešās dekādes atradumi |
 |
 |
 |
|
Graudainā sviestbeka Suillus granulatus Viena no Latvijas vispopulārākajām ēdamajām sēnēm, turklāt plaši sastopama. Diemžēl ļoti bieži ir tārpaina. |
Pelēkā mušmire Amanita spissa Šī retā mušmire ir pat ēdama, taču nespeciālists to var itin viegli sajaukt ar panteru mušmiri, kura ir ļoti indīga! |
Parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus Formas ziņā tik daudzveidīgā sērpiepe visbiežāk uzro- das maijā, tā ka šī jau ir novēlojusies. Jaunas var ēst! |
 |
 |
  |
|
Daudzveidīgā ksilārija Xylaria polymorpha Šīs sēnes, ko Anglijā dēvē par miroņa pirkstiem (dead man's fingers), te izspraukušās no izārdīta celma atlie- kām.Var augt bezmaz cauru gadu, tomēr ir visai retas. |
Šveinica filcene Phaeolus schweinitzii Šī mīkstā viengadīgā piepe, kuras forma var būt gana dažāda, sākumā tik tiešām ir pēc taustes filcveidīga, bet vēlāk cieta, ārkārtīgi viegla un viscaur tumšbrūna. |
|
|