 |
 |
 |
||
| Alksnene, parastā pienaine un līdzīgās | ||||
|
|
|
||
| Alksnene, parastā pienaine un līdzīgās | ||||
|
Alksnene & līdzīgās: |
|
Alksnene un tai līdzīgās lapiņsēnes ir pienaines: no to ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kura dažai sugai ir maiga, bet citai - ļoti sīva vai rūgta. Gandrīz visas pienaines ir pēc novārīšanas ēdamas (arī visas šajā lappusē), taču tās, kurām piensula sīva, ir jāvāra ilgi, plus jāmērcē aukstā ūdenī. |
|
Ja mūsu divvalodīgajā (En+Lv) vietnē fungi.lv ir detalizētāks un/vai bagātīgāk ilustrēts sugas apraksts, saite uz to ir zem attēla anotācijas. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Šajā lappusē atainotās pienaiņu sugas:
alksnene,
ceriņu,
cigoriņu,
dedzinošā,
iedzeltenā,
kampara,
maigā,
ozolu,
parastā,
purva,
sarkandzeltaine,
smaržīgā un
vīstošā.
|
|
Aug pie priedēm (gan ļoti sausās, gan ļoti mitrās vietās), ļoti bieži. Piensulas daudz, ir sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Parastā pienaine
Lactarius trivialis
|
|
Liela (līdz ~15 cm), aug bieži. Mīkstums vāji smaržo pēc augļiem. Piensulas daudz, ļoti sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Kampara pienaine
Lactarius camphoratus
|
|
Aug pie eglēm, bieži. Smaržo pēc kampara (žūstot - pēc kumarīna). Piensula gandrīz maiga.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Purva pienaine
Lactarius tabidus (syn. Lactarius theiogalus)
|
|
Neliela (3-8 cm), aug pie daž. kokiem, bieži. Piensula balta un maiga, vēlāk dzeltē un sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Vīstošā pienaine
Lactarius vietus
|
|
Aug pie bērziem, bieži. Izteiktas smaržas nav. Piensula sīva, sacietējot krāsojas zaļpelēka.
Ozolu pienaine
Lactarius quietus
|
|
Aug pie ozoliem, bieži. Smaržo pēc blaktīm vai konjaka. Piensula mazliet rūgtena, dzeltenīga.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Cigoriņu pienaine
Lactarius mammosus
|
|
Aug pie priedēm, bieži. Sažuvusi smaržo pēc cigoriņiem. Piensula sākumā maiga, tad sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Smaržīgā pienaine
Lactarius glyciosmus
|
|
Aug pie bērziem, pabieži. Smaržo pēc lakricas. Drupana. Piensula sākumā maiga, tad sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Maigā pienaine
Lactarius aurantiacus (syn. Lactarius mitissimus)
|
|
Neliela (3-6 cm), aug pie dažādiem kokiem, bieži. Izteiktas smaržas nav. Piensula ir maiga.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Dedzinošā pienaine
Lactarius pyrogalus
|
|
Aug pie lazdām, bieži. Vāji smaržo pēc āboliem. Piensula sākumā maiga, drīz dedzinoši sīva.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Sarkandzeltaine
Lactarius helvus
|
|
Aug mitros skujkoku mežos un purvos, bieži. Piensulas maz, bezkrāsaina, nav sīva/rūgta.
* Lielākā daudzumā var izraisīt gremošanas traucējumus.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Iedzeltenā pienaine
Lactarius utilis
|
|
Visādā ziņā tāda pati kā parastā pienaine, vienīgi cepurīte ir citādā krāsā
(tādēļ mūsdienās nereti tiek uzskatīta tikai par parastās pienaines formu).
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Ceriņu pienaine
Lactarius lilacinus
|
|
Aug pie alkšņiem, pareti. Smaržo vāji. Piensula maiga, tomēr ar pēcgaršu.
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.
Latvijā puslīdz bieži sastopamas vēl diezgan daudzas līdzīgu pienaiņu sugas:
pelēkā pienaine (Lactarius flexuosus),
sodrējainā pienaine (Lactarius fuliginosus) u.tml.
|
Alksnene & līdzīgās: |
|
|
