Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Visas bekas

Sakņkāta beka
Boletus radicans / Caloboletus radicans
 

Sakņkāta beka ir visai iespaidīgu izmēru sēne: cepurītes diametrs mēdz sasniegt pat 20 cm, kātiņa garums - 14 cm, bet resnums - 7 cm. Mīkstums griezumā mēreni zilē. Aug pārsvarā apdzīvoto vietu zālājos zem bērziem, ozoliem, arī liepām, dižskābaržiem u.c., parasti grupā. Skaitījusies ļoti reti sastopama, kas, mūsuprāt, bijis krietni pārspīlēts. (No pašu novērojumiem un citu personu ziņojumiem mums zināmas vairākas atradnes, kur tā ik gadu aug ievērojamā skaitā vairākas reizes sezonā, kā arī krietns skaits epizodisku atradumu.) Neēdama, jo, līdzīgi žultsbekai, ir un paliek rūgta pat pēc ilgas vārīšanas, turklāt izraisa nopietnus gremošanas traucējumus, resp., ir pat viegli indīga.

 

Mums zināms par šādām regulāri ražīgām sakņkāta bekas atradnēm: Ērgļos (mūsu pašu u.c. personu novērojumi), divās vietās Siguldas centrā un divās vietās tās austrumu piepilsētā (mūsu novērojumi), gar Rundāles pils mežaparka ziemeļaustrumu malu (Valdas Ērmanes novērojumi). Par vēl dažām ražīgām atradnēm esam saņēmusi vienreizīgas ziņas, kuras neļauj spriest par ražīguma noturīgumu no sezonas uz sezonu. Esam novērojuši arī vienu epizodiski ļoti ražīgu atradni.

 
 

Sakņkāta bekai cepurītes virsmiziņa ir gaiši brūnpelēka, bieza, sausa un gandrīz vienmēr - vairāk vai mazāk saplaisājusi.

Sakņkāta bekai stobriņu atveres cepurītes apakšpusē ir citrondzeltenas vai zaļganas un iespiedumu vietās visai stipri zilē.

Sakņkāta bekai mīkstums un stobriņi visā garumā griezumu vietās zilē (taču ne tik strauji un stipri kā rudzupuķu smilšbekai).
Kātiņam parasti ir neliels, tomēr skaidri izteikts sakņveida pagarinājums.

Kātiņš ir īss, resns un blāvi citrondzeltens (un piespiedumu vietās zilē).

Šīs lappuses foto ir no trim ilglaicīgām atradnēm apdzīvotās vietās Vidzemē,
kā arī no tikai 2019. gadā uzietas atradnes pie Vangažu luterāņu baznīcas.

Visas bekas