Vietnes sadaļas

Citādās 

Bumbuļveidīga prāva (caurmērs 2-10 cm) mēreni neregulāras formas askusēne ar melnu vai melnbrūnu virsu, blīvi noklātu ar piramīdveida kārpām (3-12 mm platām); ar stingru, sākumā baltu, tad riekstubrūnu, visbeidzot tumšbrūni dzīslotu pildījumu (glebu), kurš griezumā šķiet marmorveidīgs (un saskarē ar gaisu krāsu nemaina). Pildījumam ir riekstu smarža un ļoti specifiska garša, kuras dēļ šo sēni uzskata par visaugstākās kategorijas delikatesi. Aug gada siltajos mēnešos pazemē zem ozoliem, lazdām un dažiem citiem lapkokiem; iespējams audzēt mākslīgi t.s. trifeļu dārzos, kur piemērotu koku stādi ir inokulēti ar sēnes micēliju. Atrodama praktiski tikai pēc specifiskās smaržas, izmantojot cūkas un īpaši apmācītus suņus. Biežāk vai retāk ir sastopama lielākajā daļā Eiropas valstu. Latvijā savvaļā nav konstatēta, pirmoreiz atrasta tikai 2021. gadā kādā trifeļu dārzā.

Agrāk uzskatīja, ka vasaras un Burgundijas trifeles ir divas dažādas sugas, kuras atšķiras gan pēc dažām augļķermeņa īpašībām (pildījuma nokrāsas, aromāta stipruma), gan pēc piemērotākajiem augšanas apstākļiem (augsnes tipa u.c.), gan pēc augļķermeņu veidošanās perioda (vasara/rudens). Taču 2004.g., balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, tika secināts, ka faktiski tā ir viena suga, bet atšķirību pamatā ir dažādi augšanas apstākļi. Par piemērotāko nosaukumu tika atzīts vecākais: vasaras.

Pirmo reizi Latvijā konstatēta 2021. gada 10. augustā, mērķtiecīgi meklējot ar apmācītu suni koku stādījumā, kurš bija izveidots 2008. gadā speciāli trifeļu audzēšanai. Stādījuma atrašanās vieta un īpašnieka vārds, atbilstoši viņa vēlmei, netiek publiskoti. Vienīgo 90 g smago augļķermeni uzgāja Diāna Meiere ar springerspanielu Hafrenu.

Šīs sugas trifeles ir melnas vai melnbrūnas ar
piramīdveidīgām kārpām pa visu augļķermeni.

Pilnīgi/daļa
zem zemes

Citādās