Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Piepes, sīkpiepes

Cietpiepes
 

Cietas konsistences (apmēram kā koksne vai korķis) piepes, kuras ir vai nu aptuveni pusapļa formas un bez kātiņa, vai arī klājeniskas ar neregulāru apveidu, vai arī apvieno abas morfoloģiskās formas. Augļķermeņi pārsvarā ir lieli, bet poras sīkas. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Neēdamas.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no cietpiepju ģints (Phellinus) mūsdienās ir izdalītas atsevišķi vēl vair. ģintis (Fomitiporia, Phellinopsis, Phellopilus u.c.); līdz ar to mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi šīm ģintīm nav izdomāti, tā ka mums visas cietpiepes joprojām ir cietpiepes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Egļu cietpiepe
Phellinus chrysoloma
Ieliektā cietpiepe
Phellinus conchatus / Phellinopsis conchata
Tumšbrūnā cietpiepe
Phellinus ferrugineofuscus / Phellinidium ferrugineofuscum



Parastā cietpiepe (pelēkā varietāte)
Phellinus igniarius var. cinereus
Melnā cietpiepe
Phellinus nigricans
Melnsvītras cietpiepe
Phellinus nigrolimitatus / Phellopilus nigrolimitatus



Priežu cietpiepe
Phellinus pini / Porodaedalea pini
Augļukoku cietpiepe
Phellinus pomaceus
Pelēkā cietpiepe
Phellinus punctatus / Fomitiporia punctata


Ozolu cietpiepe
Phellinus robustus / Fomitiporia robusta
Apšu cietpiepe
Phellinus tremulae

 Latvijā ir konstatētas vēl dažas cietpiepju sugas 
 (precīzo skaitu šeit nenorādam, jo sakarā ar nemitīgajām 
 pārmaiņām piepju sistemātikā un taksonomijā šis skaits 
 iznāk mainīgs; orientējoši tas ir ap pusduci).


Vēl no mūsu fotoarhīva

 

Piepes, sīkpiepes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Citādas