 |
 |
 |
||
| Cietpiepes | ||||
|
|
|
||
| Cietpiepes | ||||
|
Cietas konsistences (apmēram kā koksne vai korķis) piepes, kuras ir vai nu aptuveni pusapļa formas un bez kātiņa, vai arī klājeniskas ar neregulāru apveidu, vai arī apvieno abas morfoloģiskās formas. Augļķermeņi pārsvarā ir lieli, bet poras sīkas. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Neēdamas. Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no cietpiepju ģints (Phellinus) mūsdienās ir izdalītas atsevišķi vēl vair. ģintis (Fomitiporia, Phellinopsis, Phellopilus u.c.); līdz ar to mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi šīm ģintīm nav izdomāti, tā ka mums visas cietpiepes joprojām ir cietpiepes. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
|
|
|
Egļu cietpiepe Phellinus chrysoloma |
Ieliektā cietpiepe Phellinus conchatus / Phellinopsis conchata |
Tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus / Phellinidium ferrugineofuscum |
 |
|
|
|
|
Parastā cietpiepe (pelēkā varietāte) Phellinus igniarius var. cinereus |
Melnā cietpiepe Phellinus nigricans |
Melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus / Phellopilus nigrolimitatus |
|
|
|
|
|
Priežu cietpiepe Phellinus pini / Porodaedalea pini |
Augļukoku cietpiepe Phellinus pomaceus |
Pelēkā cietpiepe Phellinus punctatus / Fomitiporia punctata |
|
|
|
|
Ozolu cietpiepe Phellinus robustus / Fomitiporia robusta |
Apšu cietpiepe Phellinus tremulae |
Latvijā ir konstatētas vēl dažas cietpiepju sugas
(precīzo skaitu šeit nenorādam, jo sakarā ar nemitīgajām
pārmaiņām piepju sistemātikā un taksonomijā šis skaits
iznāk mainīgs; orientējoši tas ir ap pusduci).
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
|
|