 |
 |
 |
||
| Ravenela mutīne | ||||
|
|
|
||
| Ravenela mutīne | ||||
| ◄ | Mutinus ravenelii | Suņu mutīne | ► |
|
Ravenela mutīnei, tāpat kā citu ģinšu zemestaukiem, no sākotnējās "olas" strauji izaug garš kāts, kura galotni klāj lipīga un smirdīga masa (gleba), kas pievielina mušas, tā nodrošinot sēnes sporu izplatīšanu. Ravenela mutīnes sārtais kāts tipiski ir nepilnus 10 cm garš un 1 cm vai 1½ cm resns. Kāta galotne ir spilgti aveņsarkana (turpretī suņu mutīnei, kura Latvijā ir daudzkārt mazāk izplatīta, - oranža), bet galotni klājošā smirdīgā gleba - pelēka vai zaļganbrūna, vēlāk tumšzaļa. Latvijā sastopama kopš pagājušā gadsmita vidus dārzos, parkos, kapsētās, zālājos (izņēmuma kārtā - īsti dabiskā vidē), taču pareti. Tiek uzskatīts, ka "olas" stadijā, līdzīgi parastajiem zemestaukiem, ir ēdama, taču nav ziņu par reālu izmantošanu pārtikā. |
|
Ravenela mutīne ir Ziemeļamerikas izcelsmes sēne, kas Latvijā pirmo reizi tika pamanīta XX gs. otrās puses sākumā Pierīgā (Salaspils pagasta Aconē), taču toreiz kļūdaini tika noturēta par suņu mutīni (kura Latvijā pārliecinoši konstatēta tikai 2021. gadā). Drīz suga tika atrasta pašā Rīgā (Šķirotavā, Zasulaukā u.c.), vēlāk arī plašākā Rīgas apkārtnē, lielākoties līdz ~35 km attālumam no galvaspilsētas centra. Pārējā valsts teritorijā vēl aizvien tiek uzieta diezgan reti. Šie fakti vedina domāt, ka sugas ieviešanās Latvijā ir sākusies no Rīgas, kur tā ievazāta ar kādu kravu no aizokeāna (vai arī kādas Eiropas valsts, kurā bija ieviesusies jau iepriekš). |
  |
 |
  |
|
  |
|
Ravenela mutīnei, atšķirībā no parastajiem |
Ravenela mutīnei, salīdzinot ar 'īstajiem' zemestaukiem, |
Ravenela mutīnei, tieši tāpat kā parastajiem un |
||
  |
|
 |
|
Sākumā Ravenela mutīnei kāta galotni klāj pelēka vai zaļganbrūna gleba. |
Vēlāk mušas, atlidojušas uz smaku, glebu noēd, atsedzot sarkano galotni. |
|
 |
Ravenela mutīne pie mums, kā likums, ir sastopama nevis mežā, bet gan cilvēka pārveidotā vidē: dārzos, parkos, zālājos, kapsētās.
Tikai ļoti reta
izņēmuma kārtā un tikai pašos pēdējos gados ir pārliecinoši konstatēta
arī īsteni dabiskā mežā (mums zināms tikai par diviem šādiem atradumiem).
Šajā foto, kas uzņemts kapsētā, daži eksemplāri ir vēl "olas" stadijā,
citi - ar glebas atliekām kāta galotnē, vēl citi - jau palikuši pilnīgi bez
glebas.
  |
  |
Salīdzinoši bieži Ravenela mutīne aug skaitliski prāvās un kompaktās grupās, cieši viena pie otras.
Tā kā Ravenela mutīne pārsvarā aug svešos dārzos, esam ļoti pateicīgi mūsu apmeklētajiem par atsūtītajiem foto:
Aivaram Grigorjevam,
Lienei Lauciniecei,
Dacei & Uldim Mosāniem,
Rutai Stabingei un citiem.
Lielisks Ravenela mutīnes foto, kurš rāda tuvplānā tikko no "olas" izspraukušos kātu, atrodams portāla DELFI fotoalbūmu sadaļā, konkrēti, šeit.
|
|
