| |
|
Lapsu sīkstenīte ir nelielu izmēru lapiņsēne (cepurītes platums 3-6 cm), kura aug čemuros uz atmirušas koksnes (parasti lapkoku).
Cepurīte tai ir izteikti asimetriska, dzeltenīgi brūnos toņos, ar starveidīgu nevienmērīga biezuma dzīslojumu,
kurš ir krietni gaišāks nekā pārējā virsa un uzkītoši izteiktāks cepurītes centra apkārtnē nekā malā.
Lapiņas ir cieši viena pie otras un ar smalki izrobotām šķautnēm. Kātiņa nav vai arī gandrīz nav.
Aug vasaras otrajā pusē un rudenī. Reti sastopama: līdz 2020.g. bija uzieta vien astoņās vietās
(lielākoties GNP teritorijā). Neēdama, jo rūgta.
|
| |
|
Divas pirmās atradnes uzietas 2013. gadā Siguldas pilsētas zaļajā zonā,
vēl trīs - 2018. un 2020. gadā atkal Siguldā un tās tuvā apkārtnē (visas piecas - Edgars Mūkins).
2019. gadā atrasta arī Ērgļu novada Sausnējas pagastā (Anita Vanolī, piederību sugai attālināti noteicis tās pirmais atradējs),
bet 2020. gadā - Salacgrīvas pagastā (mikologu nometnes dalībnieki) un Inčukalna novadā pie Silciema (Inita Dāniele).
[Par cik suga izrādījusies ne tik ļoti reta, 2021. gadā atradumu uzskaite ir pārtraukta.]
|
Lapsu sīkstenīte aug uz atmirušas koksnes (pārsvarā lapkoku), turklāt gandrīz vienmēr - kompaktos čemuros.
Cepurīte ir dzeltenīgi brūnos toņos, ar gaišāku dzīslojumu (zemāk) un asimetriska. Kātiņa nav vai gandrīz nav.
Lapsu sīkstenītes cepurīti rotā gaišs samtains dzīslojums, kurš sastāv no starveidā izkārtotiem daždažāda izmēra "pikucīšiem".
Šie "pikucīši" ir salīdzinoši lieli, līdz ar to dzīslojums ir parupjš.
Cepurītes centra apkārtnē tas ir ievērojami izteiktāks nekā malā.
Gluži tāpat kā pārējām sīkstenītēm, arī lapsu
sīkstenītei lapiņu šķautnes ir smalki izrobotas.
Šīs lappuses foto ir no sugas pirmās atradnes Latvijā - Siguldas pilsētas teritorijā,
uz nelielas kritalas pie Jušu takas (pirmais 2013, abi pārējie 2015).
