| |
|
Paliela (diametrs parasti līdz 15 cm, paretam
pat līdz 20 cm) lapiņsēne ar sākumā izliektu un smalkām rūsganbrūnām zvīņām blīvi noklātu cepurīti, kura ar laiku kļūst vispirms
aptuveni plakana, bet beigās - izteikti piltuvveidīga, kā arī no malas arvien vairāk izbalē; ar cieši izvietotām,
šķautnēs smalki izrobotām un gar kātiņu stipri nolaidenām lapiņām baltā vai krēmkrāsā, sākumā ļoti šaurām (kā seklas dzīsliņas),
bet vēlāk arvien platākām; ar mēreni garu kātiņu gandrīz baltā krāsā, lejasgalā sīku okerbrūnu pārslu nobārstītu;
ar bālganu, sākumā padevīgu, taču vēlāk arvien sīkstāku mīkstumu, kurš smaržo pēc anīsa. Aug gan vasaras pašā sākumā,
gan rudens pusē uz trūdošas lapkoku koksnes (pārsvarā uz apšu kritalām), parasti ciešās grupās. Ļoti reta:
ir ziņas par četrām atradnēm, t.sk. vienu plašu (2023). Nav indīga, tomēr ir neēdama sīkstās konsistences dēļ.
|
| |
|
Pirmo reizi kā Latvijā sastopama pieminēta 1986. gada zinātniskā publikācijā
(autori V.Urbonas. K.Kalamees, V.Lūkins). Mūsdienās atrasta trijās vietās:
Strenču novadā, Plāņu pagastā, mežā blakām Gaujai (Astra Kalve, 2021 un vēlāk, vairākos punktos);
Ķekavas novadā, Rāmavas muižas parkā (uzgāja Aija Murde, 2023);
Cēsu novada Skujenes pagastā, dārzā uz veca sola (ziņoja Baiba Kalniņa, 2023);
abos pēdējos gadījumos sugu attālināti noteica eksperti. Novērota augam jūnijā vai arī rudens pusē.
|
Jaunai kausveida sīkstenei cepurīte ir izliekta un blīvi noklāta ar ļoti smalkām rūsganbrūnām zvīņām.
(Sēnei labajā malā tā sasprēgājusi sausuma dēļ.)
Pavecai kausveida sīkstenei cepurīte kļūst izteikti piltuvveidīga, kā arī no malas arvien vairāk izbalē.
(Vidēja vecuma eks. foto Latvijā pagaidām nav.)
Kausveida sīkstenes lapiņas sākumā ir ļoti šauras - tikai kā smalkas dzīsliņas (pa kreisi),
taču ar laiku tās kļūst arvien platākas un platākas (pa labi).
Kausveida sīkstenes visvairāk aug uz trūdošām kritalām, parasti ciešās grupās, bieži vien pat tik blīvos pušķos,
ka cepurītes daļēji aizsedz viena otru.
Lielā sausumā kausveida sīkstenēm, tāpat kā citām sēnēm, virsmiziņa saplaisā mazos stūrainos fragmentos.
Taču kausveida sīkstenei šādos apstākļos mēdz būt novērojama vēl cita anomālija: nesāk veidoties lapiņas.
Šīs lappuses foto ir no divām mūsdienu atradnēm - Ķekavas novada Rāmavā un Strenču novada Plāņu pagastā. Pateicamies
Aijai Murdei un Astrai Kalvei
par viņu iesniegtajiem foto! Gan šo, gan mūsu pašu uzņemto foto pēcapstrāde veikta senes.lv.
Par cik tos ir uzņēmuši kopumā trīs novērotāji ar četrām dažādām ierīcēm (kuru iestatījumi mums turklāt ir zināmi tikai daļēji)
un atšķirīgos apgaismojuma apstākļos, pēcapstrādes gaitā nav izdevies 100% perfekti izkoriģēt un salāgot attēlu krāsu toņus.
