Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Karotes sīkstenīte ir nelielu izmēru lapiņsēne (cepurītes platums 2-6 cm), kura aug čemuros uz trūdošas lapkoku (platlapju) un skujkoku koksnes. Cepurīte parasti ir izteikti asimetriska, ar gludu virspusi ādas dzeltenā vai sarkanbrūnā krāsā, ar dziļu iedobi centrā un dziļu šķēlumu vienā pusē. Lapiņas apm. cepurītes krāsā, ar smalki izrobotām šķautnēm, mēreni cieši viena pie otras un gar kātiņu ļoti nolaidenas. Kātiņš ir gareniski rievots, visbiežāk ekscentriski novietots vai pat sānisks. Pamatvarietātei mīkstums smaržo pēc anīsa, lai arī ne tuvu tik spēcīgi kā smaržīgajai sīkstenei, taču ir arī nesmaržīga varietāte (var. inolens). Aug vasaras otrajā pusē un rudenī. Ļoti reti(?) sastopama. Neēdama, jo ir gan sīksta, gan rūgta.

Kā atklājies mūsu gadsimta 20. gadu sākumā, Latvijā ilgu laiku par karotes sīkstenīti hroniski bija uzskatīta cita sīkstenīšu suga (kuras identitāte joprojām nav skaidra).

Karotes sīkstenītes cepurīte ir izteikti asimetriska - ar dziļu iedobi centrā,
reizēm gandrīz vai piltuvveidīga, un ar dziļu šķēlumu vienā pusē; tās mala
dažkārt ilgi paliek ieritināta.Virsa ir gluda, ādas dzeltena vai sarkanbrūna.

Karotes sīkstenītei lapiņas ir ar smalki izrobotām šķautnēm (pārāk smalki,
lai robojumu varētu redzēt kopskata attēlā). Tās izvietotas diezgan cieši
viena pie otras un ir gar kātiņu ļoti nolaidenas - tā, ka gandrīz nemanāmi
pāriet paša kātiņa gareniskajā rievojumā. Kātiņš ir samērā garš, augšgalā
vēl cepurītes virsas un lapiņu krāsā, bet uz lejasgalu top arvien tumšāks.
Pie pamata kātiņš mēdz būt saaudzis kopā ar citu augļķermeņu kātiņiem,
tā izveidojoties lielākiem vai mazākiem čemuriem, kas raksturīgi šai sugai.

Sīkstenītes

Lapiņsēnes