 |
 |
 |
||
| Tīģeru sīkstene | ||||
|
|
|
||
| Tīģeru sīkstene | ||||
| ◄ | Bērzu sīkstene (kamolene) | Lentinus tigrinus (syn. Panus tigrinus) | Kausveida sīkstene | ► |
|
Neliela (vai pat maza - diametrs 1½-7 cm) un sīksta lapiņsēne ar piltuvveidīgu cepurīti, kura ir baltā vai krēmkrāsā ar tumši brūnām šķiedrainām zvīņām (sākumā, kad zvīņas pilnībā klāj vēl neatpletušos cepurīti, tā it visa ir tumšbrūna); gar kātiņu nolaidenām baltām vai krēmkrāsas lapiņām; ar pastrupu, nereti saliektu kātiņu baltā krāsā, kuru sākumā klāj tādas pašas zvīņas kā cepurīti. Aug maijājūnijā (epizodiski - arī jūlijāaugustā) daudzskaitlīgās ciešās grupās uz nedzīvas un regulāri izmirkstošas lapkoku koksnes - dažāda lieluma kritalām, dažkārt arī siekstām vai celmiem, bet izņēmuma kārtā - uz stumbeņiem vai celmiem ne tik slapjās vietās. Sastopamība Latvijā ir ļoti nevienmērīga: Gaujas vecupēs un pašā upē - dažos īsos posmos vien jau ~20 atradņu, pārsvarā ar daudziem desmitiem vai simtiem eks. katrā (vienā atradnē sugai ļoti labvēlīgā gadā vairāk nekā 1600 eks.!), turpretī visā pārējā valsts teritorijā - tikai nedaudzas atradnes ar vidēji pārdesmit vai mazāk eks. katrā (resp., tur ir ļoti reta). Neēdama sīkstuma un rūgtuma dēļ (izņemot ļoti jaunus un mazus augļķermeņus, kurus savukārt ir grūti savākt patēriņam pietiekamā daudzumā). Piezīme. Vietnē latvijasdaba.lv norādītā augtene (uz skujkoku kritalām), sastopamības periods (VII-X), daļēji - arī izmēri (4-10 cm) ir kļūdaini, novērojumiem neatbilstoši. |
|
Pirmo reizi Latvijā pamanījusi Digna Pilāte 1995. gadā Daugavpils novada Naujenes pagastā uz vītola kritalas, kurai mēdz pāri skaloties strauts; sugu noteikusi klātesošā Inita Dāniele. Otro atradni konstatējis Edgars Mūkins 2010. gadā Siguldā uz dīķī dreifējoša bluķa; tā novērota regulāri ražojam jau 16 gadu ilgumā. 2019. gadā Laima Birziņa uzgājusi vairākas ārkārtīgi ražīgas atradnes Gaujas vecupēs pie Ādažiem: uz mirkstošām, krasta dubļos iegrimušām vai nesen sausumā nonākušām kritalām - kopumā tūkstošiem eks.! Kopš 2017. gada virkne ražīgu atradņu uzietas arī cituviet: Gaujā un tās vecupēs pie Murjāņiem, Siguldas, Valkas (Edgars Mūkins, Fanija Šitca, Astra Kalve); Zemgales dienvidos uz lāmās un peļķēs mirkstošām sīkām kritalām (Valda Ērmane); pa kādai atsevišķai (t.sk. sausākās vietās) vēl nedaudzos reģionos. |
| SUGA vispār | Dīķī dreifējoša atradne | Atradne Gaujas attekā | Atradne Gaujas vecupē | Atradne uz sausa celma | Gadās arī tā! |
Lai gan tīģeru sīkstenes ir lielā pārsvarā sastopamas vēlā pavasarī vai vasaras sākumā uz palu laikā caurcaurēm izmirkušas koksnes,
paretam tās spēj izaugt arī uz celmiem un stumbeņiem samērā sausās vietās, turklāt šādos gadījumos manāmi vēlāk - vasaras vidū.
  |
 |
 |
Šajā urbānajā atradnē tīģeru sīkstenes aug uz veca līdz ar zemi nozāģēta celma - pavisam sausā vietā, kuru susina cieši blakus esošie relefa kritumi.
 |
Neraugoties uz it kā pavisam nepiemērotajiem apstākļiem, tīģeru sīkstenes šajā pēc platības mazajā atradnē aug ievērojamā skaitā.
 |
Neraugoties uz it kā pavisam nepiemērotajiem apstākļiem, tīģeru sīkstenes šajā atradnē sasniedz pat visai ievērojamus izmērus.
Šīs lappuses foto ir no Fanijas Šitcas uzietas atradnes Siguldas pilsētas teritorijā (cieši blakus Spieķu parkam).
Šādas 'paradoksālas' tīģeru sīkstenes atradnes Latvijā ir uzietas septiņas (2025):
Carnikavā, Pāvilostā, Preiļos, Sesavas pagastā, Siguldā(2) un Svitenes pagastā.
Sugu kopumā ilustrējošas fotogrāfijas sk. sugas pirmajā lappusē.
| SUGA vispār | Dīķī dreifējoša atradne | Atradne Gaujas attekā | Atradne Gaujas vecupē | Atradne uz sausa celma | Gadās arī tā! |
|
|