Latvijas sēnes - tīģeru sīkstene (2)

Neliela (vai pat maza - diametrs 1½-7 cm) un sīksta lapiņsēne ar piltuvveidīgu cepurīti, kura ir baltā vai krēmkrāsā ar tumši brūnām šķiedrainām zvīņām (sākumā, kad zvīņas pilnībā klāj vēl neatpletušos cepurīti, tā it visa ir tumšbrūna); gar kātiņu nolaidenām baltām vai krēmkrāsas lapiņām; ar pastrupu, nereti saliektu kātiņu baltā krāsā, kuru sākumā klāj tādas pašas zvīņas kā cepurīti. Aug maijā–jūnijā (epizodiski - arī jūlijā–augustā) daudzskaitlīgās ciešās grupās uz nedzīvas un regulāri izmirkstošas lapkoku koksnes - dažāda lieluma kritalām, dažkārt arī siekstām vai celmiem, bet izņēmuma kārtā - uz stumbeņiem vai celmiem ne tik slapjās vietās. Sastopamība Latvijā ir ļoti nevienmērīga: Gaujas vecupēs un pašā upē - dažos īsos posmos vien jau ~20 atradņu, pārsvarā ar daudziem desmitiem vai simtiem eks. katrā (vienā atradnē sugai ļoti labvēlīgā gadā vairāk nekā 1600 eks.!), turpretī visā pārējā valsts teritorijā - tikai nedaudzas atradnes ar vidēji pārdesmit vai mazāk eks. katrā (resp., tur ir ļoti reta). Neēdama sīkstuma un rūgtuma dēļ (izņemot ļoti jaunus un mazus augļķermeņus, kurus savukārt ir grūti savākt patēriņam pietiekamā daudzumā).

Piezīme. Vietnē latvijasdaba.lv norādītā augtene (uz skujkoku kritalām), sastopamības periods (VII-X), daļēji - arī izmēri (4-10 cm) ir kļūdaini, novērojumiem neatbilstoši.

Pirmo reizi Latvijā pamanījusi Digna Pilāte 1995. gadā Daugavpils novada Naujenes pagastā uz vītola kritalas, kurai mēdz pāri skaloties strauts; sugu noteikusi klātesošā Inita Dāniele. Otro atradni konstatējis Edgars Mūkins 2010. gadā Siguldā uz dīķī dreifējoša bluķa; tā novērota regulāri ražojam jau 15 gadu ilgumā. 2019. gadā Laima Birziņa uzgājusi vairākas ārkārtīgi ražīgas atradnes Gaujas vecupēs pie Ādažiem: uz mirkstošām, krasta dubļos iegrimušām vai nesen sausumā nonākušām kritalām - kopumā tūkstošiem eks.! Kopš 2017. gada virkne ražīgu atradņu uzietas arī cituviet: Gaujā un tās vecupēs pie Murjāņiem, Siguldas, Valkas (Edgars Mūkins, Fanija Šitca, Astra Kalve); Zemgales dienvidos uz lāmās un peļķēs mirkstošām sīkām kritalām (Valda Ērmane); pa kādai atsevišķai (t.sk. sausākās vietās) vēl nedaudzos reģionos.

Šajā atradnē (otrajā zināmajā) tīģeru sīkstenes jau vismaz 15 gadus aug uz dīķī peldoša kritalas gabala. Šeit nobildētas sugai tipiskā laikā: 5. maijā.

Stingri ņemot, tīģeru sīksteņu augšanas periodā bluķis parasti nepeld, jo ir uzsēdies uz grunts. Tas mēdz dreifēt agrāk pavasarī, kad ūdens līmeni ir pacēlis kūstošais sniegs.

Šajā atradnē (un vēl dažās) tīģeru sīkstenes reizēm izaug arī daudz vēlākā laikā (kā "otrais vilnis"). Šeit nobildētas 1. augustā (un pārgaismotas).

Dīķī dreifējošā tīģeru sīksteņu atradne 2012. gadā. Nobildēta 11. maijā.

Šīs lappuses foto ir no mūsu uzietās atradnes Siguldas pilsētas teritorijā (pils dīķī).

Jaunākā ziņa. 2024. gada maija sākumā šajā atradnē izauguši tikai 3 eksemplāri.
Visai iespējams, ka koksnē izsīkst tīģeru sīkstenēm nepieciešamās barības vielas.

Sugu kopumā ilustrējošas fotogrāfijas sk. šīs sugas pirmajā lappusē.

Vietnes sadaļas				Lapiņsēnes
Tīģeru sīkstene