 |
 |
 |
||
| Stumbru cietsēne (nenodēvēta koksnene)* | ||||
|
|
|
||
| Stumbru cietsēne (nenodēvēta koksnene)* | ||||
| ◄ | Hypoxylon fuscum | Hypoxylon multiforme / Jackrogersella multiformis | Hypoxylon vogesiacum | ► |
|
Maza vai neliela plāceņveidīga askusēne (caurmērs ½-2½ cm, biezums līdz 4 mm) ar cietu konsistenci, kura aug ciešās grupās (dažkārt mazās, citkārt lielās) uz atmirušas lapkoku (pārsvarā alkšņa, bērza, lazdas) koksnes (gan mizu uz jau zaudējušas, gan vēl uz pašas mizas). Sastāv no kopā saspiestiem peritēcijiem (kamerām, kur izstrādājas un uzkrājas sporas) ar sporu izplūdes atveri katra centrā. Pabieži sastopama. Neēdama. |
  |
 |
Stumbru cietsēnes viedotas no blīvi kopā saspiestiem peritēcijiem (kamerām, kur izstrādājas un uzkrājas sporas), kuri ir 0,5-0,7 mm diametrā un kopā veido stromu (augļķermeni) ½-2½ cm diametrā. Sākumā šāda sēne ir pelēcīgā sepijas vai tml. krāsā, vēlāk tumsnē. |
|
 |
|||
| Vēlāk sēne notumsnē riekstu brūna un beigās - pat gandrīz melna. | |||
|
|||
| Sēnes, kas pa kreisi, vairākkārtīgā palielinājumā sk. ģints pārskata lappusē. | |||
 |
Augdami ciešās grupās, blakus augļķermeņi nereti saplūst kopā, reizēm izveidojot pat decimetriem garus saaugumus (vidusdaļu tuvplānā sk. zemāk).
 |
Uz stumbru cietsēnēm mēdz parazitēt ļoti sīka (⅛-¼ mm caurmērā) ogļmelna un lodveidīga
(vai bumbierveidīga) askusēne Immotthia atrograna,
augdama tur dažkārt retinātās, bet citkārt (arī šeit) - blīvās
grupās.
* Vēl nesen visas
Hypoxylon ģints sēnes tika dēvētas par koksnenēm,
taču savi latviskie epiteti bija izgudroti un ieviesti tikai dažām; Hypoxylon multiforme to vidū nebija.
Tagad šī suga pārcelta uz Jackrogersella ģinti;
lai gan līdzšinējā prakse ir latviskajā sugas nosaukumā ģints vārdu atstāt veco,
šajā gadījumā tas ir nomainīts uz cietsēne.
|
|
