Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Skropstainā pienaine
  Lactarius citriolens  
 

Prāva lapiņsēne (diametrs līdz ~15 cm) ar cepurīti, kuras virsa ir dzeltenos toņos (sākumā bāli dzeltena, vēlāk salmu dzeltena vai sārti dzeltena) un ar vāji izteiktām koncentriskām joslām, sausumā plūksnaina (vai zvīņaina) un mitrumā gļotaini lipīga, bet mala ilgi paliek ieritināta un ir mēreni bārkstaina, pat nedaudz pinkaina. Kātiņš ir salīdzinoši īss un dobs, apm. cepurītes krāsā, ar sekliem iedobumiņiem, kuri piešķir lāsumainu izskatu. Lapiņas ir visai cieši viena pie otras, dažāda garuma, gar kātiņu viegli nolaidenas, iedzeltenas ar sārtu tonējumu. Mīkstums ir balts, trausls, sīvs. Ievainojumu vietās izdala (pieticīgā daudzumā) sīvu baltu piensulu, kura drīz vien kļūst citrondzeltena vai sēra dzeltena. Aug rudenī zem bērziem. Ļoti reti sastopama. Neēdama mīkstuma un piensulas sīvuma dēļ, kuru īsti neizdodas novērst pat ar ilgstošu vārīšanu un mēcēšanu aukstā ūdenī.

Skropstainās pienaines cepurīte var izaugt līdz ~15 cm diametrā, tās virsa sākumā ir bāli dzeltena, bet vēlāk - salmu dzeltena vai iesārti dzeltena,
ar vāji izteiktām tumšākām koncentriskām joslām; sausumā ir plūksnaina (vai zvīņaina), bet mitrumā - gļotaini lipīga.

Cepurītes mala skropstainajai pienainei ilgi paliek ieritināta un ir mēreni bārkstaina, dažviet pat nedaudz pinkaina. 
Lapiņas ir visai cieši viena pie otras, dažāda garuma, gar kātiņu viegli nolaidenas, iedzeltenas ar sārtu tonējumu. 
Ievainojuma vietā izdalās (taču pieticīgā daudzumā) balta piensula, kura drīz vien kļūst citron- vai sēra dzeltena.

Šīs lappuses foto ir no mūsu pamanītas atradnes cieši blakām autoceļam V57 Sigulda-Allaži, tieši pie autobusa pieturas "Mežmalas".
(Ļoti retās sēnes izaugšana cilvēka ietekmētā vidē šķita tik mazticama, ka sākumā uzskatījām to par anomālu citas sugas pienaini!)
Atradne ir sen iznīcināta, autoceļa labiekārtošanas vārdā izcērtot pie pieturas augušo bērzu puduri.

"Bārkstainās"
pienaines

 
 

(Ļoti) retās
pienaines

 
 
 

Lapiņsēnes