Parastais cietpūpēdis |
◄ | Scleroderma citrinum | Brūnais cietpūpēdis | ► |
Prāva (caurmērs 4-10 cm, reizēm vairāk, augstums 3-6 cm) stingras konsistences pūpēžsēne ar daudzveidīgas formas augļķermeni - te gandrīz lodveidīgu, te bumbuļveidīgu vai nierveidīgu, nereti saplacinātu un daļēji vai pilnīgi pieplacinātu augsnei; ar brūndzeltenu, taču tumšākas krāsas kārpiņu vai zvīņu izraibinātu augļķermeņa ārējo apvalku (paretam tomēr gandrīz gludu); bez kātiņa, ar pamatni, piestiprinātu pie micēlija auklām. Iekšieni pildošā gleba sākumā ir balta, tad pelēka, bet, sporām nogatavojoties, kļūst melna. Augļķermenis atveras, neregulārā veidā ieplaisājot. Aug vasaras beigās un rudenī gaišos dažāda tipa mežos, parkos, apstādījumos, kapsētās, dārzos un tml. skābā augsnē. Bieži sastopams. Indīgs. Uz parastā cietpūpēža reizēm parazitē ļoti reti sastopamā parazītiskā samtbeka, parasti uzreiz vairāki eksemplāri uz viena cietpūpēža pamatnes. |
Parastais cietpūpēdis pēc formas var būt diezgan dažāds: gan tikpat kā lodveidīgs, gan bumbuļveidīgs vai nierveidīgs; nereti saplacināts un daļēji vai
pilnīgi pieplacināts augsnei. Tas aug vasaras beigās un rudenī gaišos dažāda tipa mežos, parkos, apstādījumos, kapsētās, dārzos u.c., skābā augsnē.
Parastā cietpūpēža ārējais apvalks ir brūndzeltens, tumšāku kārpiņu vai zvīņu izraibināts (paretam tikpat kā gluds).
Parastā cietpūpēža iekšieni pildošā gleba sākumā ir balta, vēlāk kļūst pelēka, bet, sporām nogatavojoties, - melna.