|
Neliela lapiņsēne (diametrs 3-7 cm) ar nespodri baltu cepurīti (svinpelēki ietonētu, kad mitra);
ar sākumā bālganām, vēlāk dzeltenīgi vai zaļganīgi ietonētām, visai cieši izvietotām lapiņām;
ar netīri baltu, lejasgalā mazliet paresninātu kātiņu, kurš pie pamata saaudzis kopā ar kaimiņu kātiņiem,
tā iekļaujot vairākus augļķermeņus vienā ciešā cerā, taču šai sugai - skaitliski nelielā.
Mīkstums ir bālgans, mazliet skrimšļains. Aug rudens pusē ar trūdvielām bagātā augsnē, paretam - zāģu skaidās.
Pabieži sastopama. Parasti tiek uzskatīta par ēdamu, taču ir arī viedoklis, ka vāji indīga.
|
|
Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, šī sēne ir mūsdienās pārcelta no čemurpūkaiņu ģints
(Lyophyllum) uz piltuveņu ģinti (Clitocybe), lai arī nemaz nav piltuvveida.
Attiecīgi mainījies sugas latīniskais nosaukums (jaunais dots pēc slīpsvītras).
Taču latviskais nosaukums aizvien tiek lietots vecais, jo labi atbilst sēnes ārējām pazīmēm.
|
