| |
|
Neliela (diametrs daži cm) lapiņsēne ar dziļi iedobtu cepurīti, kura mitra ir rūsgana vai pelēcīgi brūna,
bet sausa manāmi pabalē. Lapiņas ir gaišas, gar kātiņu nolaidenas. Kātiņš apm. cepurītes krāsā. Mīkstums bēškrāsas.
Aug vēlā rudenī vai pat ziemas sākumā zālājos, pļavās, ganības u.tml., parasti - prāvās mēreni ciešās grupās; pēc dažām ziņām,
pa kādai arī uz trūdošas koksnes. Ilgi uzskatīta par ļoti reti sastopamu, taču mūsdienu novērojumi vedina domāt,
ka patiesībā nav tik reta, tikai bieži paliek neievērota samērā neparastā atradņu novietojuma (ne mežā!)
un ļoti vēlā augšanas laika (pat ap Ziemassvētkiem!) dēļ. Ēdama.
|
Rūsganā skaistgalvenes mēdz augt prāvās grupās un nevis mežā, bet gan zālājos, pļavās u.tml., turklāt pavisam vēlā rudenī, pat ziemas sākumā.
(Šeit nofotografētas bezsniega Ziemassvētku priekšvakarā.) Cepurīte vistipiskāk ir tik tiešām rūsgana, tomēr reizēm krāsojums var būt arī citāds.
Pieaugušas rūsganās skaistgalvenes cepurīte ir vidū dziļi iedobta vai pat īsteni kausveidīga, mitrumā rūsgana vai pelēkbrūna, bet sausumā pabalē.
Tā kā uzlijušais mitrums ilgāk saglabājas cepurītes centra iedobē, tā bieži ir ievērojami tumšāka nekā jau apžūt paspējušās cepurītes ārējās daļas.
Gar malu cepurīte ir starveidīgi rievota, turklāt arī diezgan tālu iekšup.
Rūsganās skaistgalvenes kātiņš ir mēreni garš un apm. cepurītes krāsā.
Lapiņas ir gar kātiņu nolaidenas un gaišas.
Šīs lappuses foto ir no mūsu uzietas atradnes Siguldas nomalē, Laurenču sporta kompleksa dienvidu malā.
Tie uzņemti tieši Ziemassvētku priekšvakarā neilgi pirms saulrieta.
