Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Olīvpelēkā makstsēne
  Amanita olivaceogrisea  
 

Vidēju izmēru (cepurītes caurmērs 3-7 cm) lapiņsēne ar slaidu kātiņu, kura pamatne ir bumbuļveidīgi paresnināta un ietverta vaļīgā maisveidīgā makstī. Kātiņu bieži vien (taču ne vienmēr) klāj daudzas smalkas zvīņas. No citām makstsēnem vizuāli atšķiras g/k ar olīvpelēko cepurītes krāsu. Sastopamības biežums nav skaidrs: pagaidām ir droši konstatēta tikai nedaudzās vietās divos Latvijas nacionālajos parkos vai to ciešā tuvumā, tomēr ļoti iespējams, ka faktiski tiek uzieta daudz biežāk un plašākā teritorijā, tikai vizuālas līdzības dēļ tiek noturēta par kādu citu makstsēni.

 

Sugu kā tādu atklājis igauņu mikologs Kūlo Kalamēss 1982. gadā Igaunijā (publikācija 1986.g.). Konstatēta desmit Eiropas valstīs: lielākoties ap Baltijas jūru, kā arī Francijā un Anglijā. Pirmo reizi Latvijā atradis pats Kulo Kalamēss 1982. gadā Slīteres Nacionālajā parkā. Vēlāk pamanīta arī divās savstarpēji tuvās teritorijās Siguldas pilsētā un Nurmižu gravu rezervātā (Edgars Mūkins, attiec. 2011./2016. gadā un 2015.-2017. gadā), katrā no tām - dažās konkrētās vietās, vienā no kurām, par spīti nemitīgajiem mežacūku izbradājumiem, tiek uzieti līdz 4 eksemplāriem sezonā.¹ Kopš 2016. gada vairāki novērotāji ir manījuši šāda izskata makstsēnes gan citviet Gaujas Nacionālajā parkā, gan ārpusē (t.sk. Ērgļu un Limbažu novados), tomēr nebūt ne visos gadījumos ir rasta pilnīga pārliecība par piederību šai sugai (šaubīgas ir tās, kuras nebija tik izteikti olīvpelēkas).
----------------
¹ Viena tur ievāktā eksemplāra piederību olīvpelēkajām makstsēnēm ir apstiprinājis pats sugas pirmatklājējs Kulo Kalamēss pēc aizsūtītā parauga izpētes ar mikroskopu.

 

Jaunai sēnei (sk. arī zemāk) cepurītes virsa ir tumši olīv- vai brūni pelēka.
Līdzko sēne ir paaugusies, cepurītes ārējai daļai sāk izpausties rievojums.

Pieaugušai sēnei cepurītes virsa joprojām ir tādā tonī, taču daudz gaišāka.
Dažkārt uz cepurītes saglabājas maksts atliekas (šeit), tomēr biežāk - ne.

 
 

Olīvpelēkajai makstsēnei ir tievs un visai garš kāts, kura pamatni aptver prāva brīva maksts, bet vidusdaļu, kā jau makstsēnei, neapjož gredzens.
(Šeit un zemāk attēlots neparasti liels olīvpelēkās makstsēnes eksemplārs, kurš pārsniedz "standarta" maksimālos izmērus.)

Cepurītes rievojums šai makstsēņu sugai parasti sniedzas no malas iekšup par aptuveni trešdaļu cepurītes rādiusa.

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Nurmižu gravu rezervāta dienvidrietumu daļā, kā arī Siguldas pilsētā pie Līvkalna (mazais foto).

Makstsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes