Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Olīvpelēkā makstsēne
  Amanita olivaceogrisea  
 

Vidēju izmēru (cepurītes diametrs 3-8 cm) lapiņsēne ar olīvpelēku, gar malu rievotu cepurīti, uz kuras dažkārt ir saglabājušās vispārējā (sākumā visu sēni ietvērušā) plīvura atliekas; ar baltām mīkstām lapiņām; ar bālganu slaidu kātiņu, kuru bieži vien (bet ne vienmēr) noklāj smalkas gaišas pārslas, bet pamatne ir bumbuļveidīgi paresnināta un ietverta vaļīgā maisveidīgā makstī. Aug rudens pusē puslīdz mitrās vietās zem alkšņiem un lazdām, iespējams, arī zem vēl kādiem citiem lapkokiem. Sastopamības biežums nav skaidrs: pagaidām ir droši konstatēta tikai nedaudzās vietās divos Latvijas nacionālajos parkos vai to ciešā tuvumā, tomēr ļoti iespējams, ka faktiski tiek uzieta daudz biežāk un plašākā teritorijā, taču tiek hroniski noturēta par kādu vizuāli līdzīgu makstsēni. Par ēdamību drošu ziņu nav.

 

Olīvpelēkajai makstsēnei pēc skata (t.sk. pēc krāsas) ļoti līdzīga (tipiski gan mazāka) ir alkšņu makstsēne. Lielākā atšķirība ir maksts morfoloģijā.

 

Sugu kā tādu atklājis igauņu mikologs Kūlo Kalamēss 1982. gadā Igaunijā (publikācija 1986. gadā). Konstatēta desmit Eiropas valstīs: lielākoties ap Baltijas jūru, kā arī Francijā un Anglijā. Pirmo reizi Latvijā pamanījis pats Kulo Kalamēss 1982. gadā Slīteres nacionālajā parkā. Vēlāk konstatēta arī divās savstarpēji tuvās teritorijās Siguldas pilsētā un Nurmižu gravu rezervātā* (Edgars Mūkins, katrā no tām vairākviet, attiecīgi kopš 2011./2015. gada). Kopš 2016. gada daži novērotāji ir manījuši šāda izskata makstsēnes gan citviet Gaujas nacionālajā parkā, gan ārpusē (t.sk. Ērgļu un Limbažu novados), tomēr ne vienmēr ir rasta pilnīga pārliecība par piederību tieši šai sugai.
----------------
* Viena tur ievāktā eksemplāra piederību olīvpelēkajām makstsēnēm ir apstiprinājis pats sugas pirmatklājējs Kulo Kalamēss pēc aizsūtītā parauga izpētes ar mikroskopu.

   
 
 

Cepurītes virsa sākumā (sk. foto augstāk) ir tumši olīv- vai brūni pelēka.
Tikko sēne ir paaugusies, cepurītes ārējai daļai sāk izpausties rievojums.

Pieaugušai sēnei cepurītes virsa ir līdzīgā krāsu tonī, taču daudz gaišāka.
Reizēm uz cepurītes saglabājas maksts atliekas (šeit), tomēr biežāk - ne.

 

Olīvpelēkajai makstsēnei ir gaišs slaids kātiņš, kura pamatni ieskauj brīva maisveidīga maksts (bet vidusdaļu, kā jau makstsēnei, neapjož gredzens).
(Šeit un zemāk attēlots neparasti liels olīvpelēkās makstsēnes eksemplārs, kurš pārsniedz "standarta" maksimālos izmērus.)

Cepurītes rievojums olīvpelēkajai makstsēnei parasti sniedzas no malas iekšup par aptuveni trešo daļu cepurītes rādiusa.

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Nurmižu gravu rezervāta dienvidrietumu daļā, kā arī Siguldas pilsētā pie Līvkalna (mazais fotoattēls augšā).

 

Makstsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes