| |
|
Prāva (diametrs 6-12 cm)
lapiņsēne ar olīvbrūnu, gar malu gaišāku un tur izteikti rievotu cepurīti,
pa kuru ir izkaisītas patumšas brūnganpelēkas vispārējā (sākumā visu sēni ietvērušā)
plīvura atliekas; ar baltām mīkstām lapiņām; ar gaiši pelēku slaidu,
uz leju vienmērīgi paresninošos kātiņu (taču bez bumbuļveidīga paresninājuma lejasgalā),
kuru visā garumā klāj joslās izkārtotas brūnganpelēkas vilnainas pārslas,
bet pamatu ieskauj lupatveidīgas maksts atliekas (taču vidu neapjož gredzens!).
Aug rudens pusē zem dažādiem lapkokiem, daudz retāk - zem dažiem skujkokiem.
Ļoti reti sastopama: atrasta tikai vienā mazā teritorijā Kurzemē (tiesa, diezgan daudz eksemplāros).
Ēdama, taču kā retumu labāk atstāt augam.
|
| |
|
Pirmo eksemplāru Latvijā atradusi Inita Dāniele 2017. gadā Aizputes novada Lažas pagastā.
2021. gadā Mikologu biedrības ekspedīcija turpat uzgājusi jau daudzus eks.
|
Čūskādas makstsēnei ir olīvbrūna, malā gaišāka un tur izteikti rievota cepurīte,
pa kuru izkaisītas patumšas brūnganpelēkas vispārējā plīvura atliekas,
tā piešķirot zināmu vizuālo līdzību ar populārāko mušmiru cepurītēm
(ja neņem vērā, ka šīs atliekas ir tumšas!).
Čūskādas makstsēnes gaiši pelēko kātiņu visā garumā klāj brūnganpelēkas vilnainas pārslas, kuras izkārtotas
zigzagveida joslās, tā piešķirot kātiņa virsmai zināmu līdzību ar čūskas ādu.
Kātiņa augstums var sasniegt 18 cm, cepurītes diametrs - 12 centimetrus.
Čūskādas makstsēnes kātiņa "čūskāda" turpat augšpus no kātiņa pamatnes.
Šīs lappuses foto ir no atradnes Aizputes novada Lažas pagastā, netālu no Tebras upes.
Fotografējot biezā lapkoku mežā, turklāt stipri apmākušās un lietainas dienas apstākļos,
dabiskais krāsu košums šajās fotogrāfijās nav visā pilnībā atainojies.
