 |
 |
 |
||
| Pelēkā makstsēne | ||||
|
|
|
||
| Pelēkā makstsēne | ||||
| ◄ | Amanita vaginata | ► |
|
Vidējliela lapiņsēne (diametrs 5-12 cm) ar vienmērīgi gaišpelēku (vai baltu) un malā stipri rievotu cepurīti; ar cieši izvietotām un brīvām (kātiņam nepievienotām) baltām mīkstām lapiņām; ar slaidu gaišpelēku kātiņu, kuram pamatne ir bumbuļveidā paresnināta un ietverta vaļīgā maisveidīgā makstī; ar baltu vai gaišpelēku, trauslu un nesmaržīgu mīkstumu. Aug vasaras otrā pusē un rudenī. Pabieži sastopama. Ēdama (pēc novārīšanas). Šajā sugā tagad iekļauta (varietātes statusā) arī baltā makstsēne, kura atšķīrās no pelēkās (šīs sugas vecajā šaurajā izpratnē) tikai ar augļķermeņa gandrīz balto krāsu. |
  |
 |
 |
|
 |
|
Pelēkajai makstsēnei gan cepurītes virsa, gan kātiņš ir gaiši pelēki (sugas pamatvarietātei). |
Sugas baltajai varietātei cepurīte un kātiņš ir balti. Abām varietātēm cepurītes mala ir izteikti rievota. |
Gan pelēkajai, gan baltajai varietātei kātiņš ir smalki zvīņots. Pamatne tam ir vaļīgā makstī. |
||
 |
|
 |
|
Pelēkajai makstsēnei biežāk nekā dažai citai makstsēnei uz cepurītes ir lupatveida atliekas no visu augļķermeni sākotnēji ieskāvušā plīvura. |
Lapiņas, kā jau makstsēnei, ir brīvas - nav pievienotas kātiņam. Savienojumu neesamība padara kātiņu visnotaļ viegli nolūstošu. |
|
| ◄ | ► |
|
|