 |
 |
 |
||
| Parastā apmalpiepe | ||||
|
|
|
||
| Parastā apmalpiepe | ||||
| ◄ | Fomitopsis pinicola | Rožainā apmalpiepe | ► |
|
Liela vai ļoti liela (platums reizēm var pārsniegt 40 cm) daudzgadīga piepe, kura aug gan uz atmirušas, gan uz dzīvas (bojājumu vietās) koksnes, visbiežāk - egļu un bērzu, taču arī citu skujkoku un lapkoku. Virspuse ir ap vidu neitrāli vai brūngani pelēka, virzienā uz āru kļūst arvien oranžāka vai sarkanāka, bet svaigi uzaugusī maliņa var būt pat gandrīz balta; ar koncentriskām rievām, kuras veidojas, mijoties intensīvākai un mērenākai augšanai. Konsistence koksnaina, smarža skābena. Poras baltas vai iedzeltenas, vēlāk tumsnē. Ļoti bieži sastopama. Neēdama koksnainuma dēļ. |
| Daudz vairāk un detālāk par šo sugu skat. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti šeit. |
   |
Parastās apmalpiepes augšpusē ir koncentriskas rievas, kuras izveidojas, mijoties intensīvākai un mērenakai augšanai,
un atšķirīga krāsojuma zonas.
Virsa ir vidū neitrāli vai brūngani pelēka (reizēm pat gandrīz melna), virzienā uz āru kļūst arvien oranžāka vai sarkanāka,
bet maliņa ir pavisam gaiša.
 |
Parastās apmalpiepes mala, kad tikai nesen pieaugusi klāt, ir tikpat kā balta (taču vēlāk tumsnē). Augļķermeņa platums nereti sniedzas decimetros!
 |
Poras parastajai apmalpiepei ir apaļas, mazas (3-5 gab./mm) un katram konkrētam eksemplāram vienādlielas.
Sākumā poras ir baltas vai bāli citrondzeltenas, taču augļķermeņa gadiem ilgajā mūžā pākapeniski notumsnē.
| Daudz vairāk un detālāk par šo sugu skat. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti šeit. |
 |
 |
 |
|
Jauni un ļoti jauni eks. |
Milzīgs 2 eks. saaugums |
Pavecāka eks. apakšpuse |
|
|