| |
|
Klājeniska sēne ar izteikti nelīdzenu (viļņotu, krunkotu, sīkiem izaugumiem un itin bieži arī plaisiņām nosētu)
virspusi bāli vai sarkanīgi rozā krāsā (laika gaitā gan balējošu), vienīgi gar malu gaišāku, reizēm pat baltu
un tur arī bārkstainu. Aug vēsajos gadalaikos uz atmirušiem lapkoku (vītolu, bērzu, apšu) un kadiķu stumbriem un zariem
(kailiem vai ar mizu). Ļoti reti sastopama (visvairāk Vidzemē, tikpat kā nemaz Kurzemē). Neēdama.
|
Sārtā kortīcija aug vēsajos gadalaikos klājeniski uz atmirušiem lapkoku (kā arī kadiķu)
stumbriem un zariem, gan uz kailiem (kā šeit), gan vēl ar mizu
(sk. attēlu lappuses apakšā). Krāsa sārtajai kortīcijai patiesībā ir bāli vai sarkanīgi rozā,
turklāt laika gaitā vēl balē. Virspuse ir sausa (ne vaskaina!).
Augšanas zona gar sārtās kortīcijas malu ir gaišāka, reizēm pat balta, turklāt uzkrītoši bārkstaina.
Sārtās kortīcijas virsa ir izteikti nelīdzena - viļņota, krunkota, ar sīkiem izaugumiem, nereti ar plaisiņām.
Sārtās kortīcijas virsu itin bieži veido savstarpēji saplūduši ieapaļi laukumiņi, katrs ar savu starveidīgu krunkojumu.
Tomēr šāda faktūra ir ne vienmēr!
Šīs lappuses foto ir no atradnes uz kritalas Gaujas senlejas labajā pusē zem Krimuldas,
kā arī no atradnes nozāģētu tievu stumbru kaudzē pie Siguldas pagasta Lazdukalniem.
