| |
|
Visai liela (platums līdz 20 cm, paretam pat vairāk) daudzgadīga piepe,
kura aug uz bērzu (reti - papeļu, augļukoku) stumbriem. Bieži sastopama.
Pagātnē tikusi uzskatīta te par parastās cietpiepes
(Phellinus igniarius) paveidu, te par atsevišķu sugu. Arī pašlaik (2021.g.)
vadošo mikoloģisko autoritāšu viedokļi dalās.
|
Melnajai cietpiepei raksturīga ne vien īsteni melna augšpuse (it īpaši, ja slapja),
bet arī visai smalks, salīdzinot ar citām, koncentriskais krokojums,
kā arī augļķermeņa trīsstūrveidīgā forma vertikālā griezumā. Gar malu dažkārt stiepjas tumšbrūna josliņa.
Melnajai cietpiepei poras ir apaļas vai nedaudz izstieptas un sīkas (5-6 gab./mm),
tā ka kopskata fotouzņēmumā tās vispār nav saskatāmas.
Atainotajam eksemplāram sugu noteica Diāna Meiere.
