Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Piepes, sīkpiepes

Mīkstpiepes
 

Mīkstpiepes ir viengadīgas pamīkstas konsistences piepes, kuras aug uz atmirušas koksnes, pārsvarā kā nelieli kompakti augļķermeņi, bez kātiņa un asimetriski (piestiprināti substrātam ar vienu malu). Izraisa koksnes brūno trupi. Sastopamība - no pabieži līdz ļoti reti. Cik zināms, neēdamas.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, vairākums kātiņpiepju ģints (Postia) sugu mūsdienās ir pārceltas uz vair. citām ģintīm (Cyanosporus, Osteina, Rhodonia u.c.); atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Taču latviskie latviskie nosaukumi nav mainīti, tā ka mums tās visas joprojām ir mīkstpiepes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!



Pūkainā mīkstpiepe
Postia ptychogaster
Pirmajā stadijā bumbuļveida, balta un pūkaina, otrajā - plāna klājeniska. Aug uz atmirušas skujkoku koksnes.
Sārtā mīkstpiepe
Postia placenta / Rhodonia placenta
Parasti klājeniska, sārta vai rozīga. Aug uz atmirušas skujkoku koksnes. Ļoti reta.


Zilganā mīkstpiepe
Postia caesia
Augšpuse sākumā balta, briedumā (un pieskārumos) kļūst izteikti pelēkzilgana. Aug uz skujkoku kritalām.
Lapkoku mīkstpiepe
Postia subcaesia / Cyanosporus subcaesius
Augšpuse sākumā balta, briedumā (un pieskārumos) kļūst pablāvi pelēkzilgana. Aug uz lapkoku kritalām.

 Latvijā konstatētas vēl 9 mīkstpiepju sugas, to skaitā:
 rūgtā mīkstpiepe (Postia stiptica / Amaropostia stiptica) un 
 pilienu mīkstpiepe (Postia guttulata / Calcipostia guttulata).


Vēl no mūsu fotoarhīva

Lapkoku mīkstpiepju grupa uz kritalas Kaņiera ezera apkaimē netālu no Antiņciema (2008.g.).

Sakarā ar neizlabojamiem krāsu toņu kropļojumiem attēla apakšmalā fons tur ir tīšuprāt padarīts melnbalts.

Piepes, sīkpiepes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Citādas