 |
 |
 |
||
| Mīkstpiepes | ||||
|
|
|
||
| Mīkstpiepes | ||||
|
Mīkstpiepes ir viengadīgas pamīkstas konsistences piepes, kuras aug uz atmirušas koksnes, pārsvarā kā nelieli kompakti augļķermeņi, bez kātiņa un asimetriski (piestiprināti substrātam ar vienu malu). Izraisa koksnes brūno trupi. Sastopamība - no pabieži līdz ļoti reti. Cik zināms, neēdamas. Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, vairākums kātiņpiepju ģints (Postia) sugu mūsdienās ir pārceltas uz vair. citām ģintīm (Cyanosporus, Osteina, Rhodonia u.c.); atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Taču latviskie latviskie nosaukumi nav mainīti, tā ka mums tās visas joprojām ir mīkstpiepes. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
|
|
Pūkainā mīkstpiepe Postia ptychogaster Pirmajā stadijā bumbuļveida, balta un pūkaina, otrajā - plāna klājeniska. Aug uz atmirušas skujkoku koksnes. |
Sārtā mīkstpiepe Postia placenta / Rhodonia placenta Parasti klājeniska, sārta vai rozīga. Aug uz atmirušas skujkoku koksnes. Ļoti reta. |
 |
|
|
|
Zilganā mīkstpiepe Postia caesia Augšpuse sākumā balta, briedumā (un pieskārumos) kļūst izteikti pelēkzilgana. Aug uz skujkoku kritalām. |
Lapkoku mīkstpiepe Postia subcaesia / Cyanosporus subcaesius Augšpuse sākumā balta, briedumā (un pieskārumos) kļūst pablāvi pelēkzilgana. Aug uz lapkoku kritalām. |
Latvijā konstatētas vēl 9 mīkstpiepju sugas, to skaitā:
rūgtā mīkstpiepe (Postia stiptica / Amaropostia stiptica) un
pilienu mīkstpiepe (Postia guttulata / Calcipostia guttulata).
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Lapkoku mīkstpiepju grupa uz kritalas Kaņiera ezera apkaimē netālu no Antiņciema (2008.g.).
Sakarā ar neizlabojamiem krāsu toņu kropļojumiem attēla apakšmalā fons tur ir tīšuprāt padarīts melnbalts.
|
|