Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Piepes, sīkpiepes

Spulgpiepes
 

Spulgpiepes ir viengadīgas vai daudzgadīgas, pamīkstas vai cietas konsistences piepes, kuras aug uz dzīvas, atmirstošas vai jau atmirušas koksnes.

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, virkne spulgpiepju ģints (Inonotus) sugu mūsdienās ir pārceltas uz citām ģintīm (Inocutis, Pseudoinonotus, Xanthoporia u.c.); atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Taču latviskie latviskie nosaukumi nav mainīti, tā ka mums tās visas joprojām ir spulgpiepes.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Melnā spulgpiepe (čaga)
Inonotus obliquus
Uz bērziem (reti - alkšņiem) izraisa melnus veidojumus, kuri sastāv no koksnes šūnām un sēnes hifām, - čagu.
Alkšņu spulgpiepe
Inonotus radiatus / Xanthoporia radiata
Vidējliela viengadīga piepe. Aug baros uz atmirstošas vai jau atmirušas alkšņu koksnes. Bieži sastopama.
Zaķu spulgpiepe
Inonotus leporinus
Vidējliela viengadīga piepe. Aug grupās uz atmirušiem vai arī atmirstošiem egļu stumbriem. Reti sastopama.

 Latvijā konstatētas vēl četras spulgpiepju sugas:
 driādu spulgpiepe (Inonotus dryadeus / Pseudoinonotus dryadeus),
 mezglainā spulgpiepe (Inonotus nodulosus / Mensularia nodulosa),
 ozolu spulgpiepe (Inonotus dryophilus / Inocutis dryophila),
 apšu spulgpiepe (Inonotus rheades).


Vēl no mūsu fotoarhīva

Melnās spulgpiepes izraisītā čaga uz bērza (Ozolnieku novadā pie Dalbes, 2004.g. apr.).

Piepes, sīkpiepes

 

Bekas

 

Lapiņsēnes

 

Citādas