|
Daudzgadīga klājeniska sēne,
kura aug uz vecu ozolu (vēl zaļojošu vai nokaltušu) stumbriem, kā arī ozolu kritalām (stumbriem, resnajiem zariem).
Tās plašie augļķermeņi ir dažus milimetrus biezi, saplaisājuši sīkos (vidēji ½-1 cm) stūrainos gabaliņos.
Skaitījās ļoti reti sastopama, tika iekļauta 1996. gada Sarkanajā grāmatā
(1. kategorijā) un Aizsargājamo sugu sarakstā. Taču mūsu gadsimtā sugas atradumu skaits ir visai strauji audzis.
|
|
|
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1952. gadā Iecavas novadā.
Līdz 2020. gadam bija uzieta vēl vairāk nekā simtā vietu visdažādākajās valsts teritorijas daļās.
|
| VU |
Latvijas Sarkanajā grāmatā (2025. gada) suga
figurē kā jutīga [precīzāk būtu: vārīga] (Vulnerable) |
VU |
Plaisājošā rūtaine visbiežāk tiek pamanīta kā sīku stūrainu plāksnīšu klājiens uz ozola kritalas stumbra vai resnā zara.
Šāds veidojums var stiepties
gar stumbru vai resno zaru pat vairāku metru garumā. Plaisājošās rūtaines plāksnīšu krāsa var būt gan pelēcīgāka (šeit),
gan brūnganāka (zemāk).
Visbiežāk plaisājošā rūtaine ir atrodama uz ozola kritalas vai nokrituša
resnā zara sānu virsmas.
Dažkārt plaisājošā rūtaine noklāj arī ozola kritalas pārzāģējuma vietu.
Kamēr pavisam jauna, plaisājošā rūtaine vēl tikpat kā nav saplaisājusi.
Šīs lappuses foto ir no divām atradnēm Gaujas senielejā: zem Siguldas t.s. Ķeizarkrēsla
(augšā)
un zem Turaidas pils kompleksa, kā arī no vienas atradnes citviet.
|
Plaisājošās rūtaines attēlus arvien ciešākā tuvplānā sk. sugas
papildlappusē.
|
