| |
|
Viengadīga mīkstas, ūdeņainas konsistences (kamēr nav sažuvusi) piepe ar augļķermeņa platumu līdz 5-7 cm,
biezumu līdz ½ cm, bet plānu malu. Sākumā oranždzeltena vai pat oranža, vēlāk stipri izbalē.
Poras un mīkstums līdzīgos toņos. Aug rudenī uz lapkoku koksnes. Ļoti reti sastopama.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Atis Mārtiņsons 2018. gadā Pierīgā, Cekules apkārtnē.
Dažos nākamajos gados pirmās atradnes ciešā tuvumā uzietas vēl piecas.
Bez tam sastapta piecās vietās Rīgai pievērstajā Vidzemes daļā, kā arī vienuviet Kurzemē,
Ķemeru nac. parkā. Citos Latvijas reģionos, cik mums zināms, nav novērota (līdz 2025).
|
Oranždzeltenā sierpiepe ir izmēros neliela.
Tā aug rudenī uz atmirušas lapkoku koksnes (šeit - jau lapkritī uz nelielas bērza kritalas).
Oranždzeltenās sierpiepes augšpuse sākumā ir oranždzeltena vai oranža,
vēlāk stipri izbalē. Tās virsma ir pūkaina vai sīkgrubuļaina.
Oranždzeltenās sierpiepes poras ir vidēji lielas - 3-4 gab./mm.
Arī tās ir līdzīgos toņos - dzeltenīgas vai oranžīgas, bet ar laiku balē.
Oranždzeltenās sierpiepes poras nebūt nav ideāli apaļas - ir izstieptas un tml.
Oranždzeltenās sierpiepes mīkstums sākumā ir balts, taču vēlāk top dzeltens.
Tas ir arī mīksts. Tādējādi pēc konsistences un krāsas patiesi atgādina sieru!
Šīs lappuses foto ir no mūsu uzietas atradnes Inčukalna novadā,
pie vecā (ne LVM izraktā) karjera "Lorupe" dienvidrietumu malas.
