Vietnes sadaļas

Piepes, sīkpiepes

Baltdzeltenā egļpiepe
 Pycnoporellus alboluteus
 

Viengadīga klājeniska piepe ar izcili lielām porām (>1 mm), kuru starpsienas stipri plaisā, tā izveidojot zāģveidīga izskata slāni. Svaigs augļķermenis spēcīgi uzsūc mitrumu, līdz kļūst sūkļveidīgs, un ilgi to saglabā, tā ļaujot piepei pārdzīvot ilgstošu sausumu. Augļķermenis ir viegli, lieliem gabaliem atdalāms no substrāta. Piepes krāsa tikai sākumā atbilst nosaukumam, vēlāk tā ir oranža. Suga aug pārsvarā uz egļu kritalām. Ļoti reta visā Eiropā, konstatēta 12 valstīs, tostarp arī Latvijā (viena atradne Kurzemē, otra Vidzemē). Iekļauta Eiropas 33 apdraudētāko sēņu sugu saraksta projektā.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Ivars Leimanis 2014. gada 14. novembrī Pārgaujas novada Raiskuma pagastā netālu no Ķūķu klintīm. Piepe tur aug uz vairākām egļu kritalām, kuru savstarpējais atstatums nepārsniedz ~100 metru. Atradne turpināja pastāvēt arī 2015. gada decembrī (foto šajā lpp.). 2016.g. jūnijā Diāna Meiere savā fotoarhīvā atrada, ka suga manīta jau 2011. gada 9. septembrī Engures novada Smārdes pagastā pie Lustužkalna.

 

Baltdzeltenā egļpiepe visbiežāk aug uz mizu jau zaudējušām egļu kritalām to vidusdaļas apakšpusē. (Slīpā kritala fotoattēlā ir pagriezta horizontāli.)

Baltdzeltenās egļpiepes poras ir izcili lielas. To starpsienām plaisājot, veidojas zāģveidīgs slānis. (Tā pati kritala šajā fotoattēlā ir patiesajā slīpumā.)

Lai gan baltdzeltenā egļpiepe ir viengadīga, tās atliekas ir vēl kaut cik saglabājušās arī pēc vairāk nekā gada.

Pateicamies Ivaram Leimanim, kurš aizveda līdz paša pamanītajai baltdzeltenās egļpiepes atradnei!

Piepes, sīkpiepes