|
Prāva vai liela, dažkārt pat ļoti liela lapiņsēne
(diametrs 7 līdz 25 cm) ar pamatā bālganu, pelēcīgi vai dzeltenīgi ietonētu cepurīti, kurai uz virsas
gandrīz vienmēr ir raksturīgs "burbuļveida" zīmējums no daudziem ieapaļiem tumšākiem plankumiem.
Lapiņas ir baltas vai bāli dzeltenīgas, kātiņam pieaugušas un cieši viena pie otras.
Kātiņš ir paīss, balts vai tikpat kā balts, gandrīz vienmēr stipri saliekts, tomēr cepuītei pašā vidū pievienots.
Aug rudens pusē, reizēm pat novembrī uz dzīviem un atmirušiem apšu, kļavu (ne ošlapu kļavu!), reizēm arī bērzu u.c.
koku stumbriem, mazāk uz kritalām, reti uz celmiem; gandrīz vienmēr čemuros, parasti tikai mazos,
taču labvēligā situācijā (garās stumbra plaisās) - arī daudzskaitlīgākos. Reti sastopama, izņemot nelielus reģionus,
kuros ir pat samērā parasta (piemēram, Gaujas nac. parka dienvidrietumu daļā). Ēdama, taču sīksta.
|
|
Lai gan jau 1986. gadā bija konstatēts, ka, atšķiroties gan pēc izskata (cepurītēm), gan pēc saimniekkokiem,
gan pēc sporu īpašībām, kā divas dažādas sugas eksistē gobu kokpūkaine un plankumainā kokpūkaine,
Latvijā ilgus gadus visas pie mums novērotās šīs ģints sēnes tika pieskaitītas gobu kokpūkainēm;
lidz ar to plankumainā kokpūkaine šķita Latvijā nesastapta. Šī neatbilstība tika nepārprotami ievērota
tikai 2024. gadā, kad Guna Taube bija uzgājusi un vietnē dabasdati.lv
ieziņojusi
tādus plankumainās kokpūkaines eksemplārus, kuri pēc izskata īpaši krasi atšķīrās no gobu kokpūkaines.
Tagad abas sugas ir Latvijā pienācīgi atdalītas (vismaz mūsu vietnē).(Nesen gan parādījies viedoklis,
ka sakarā ar lielo līdzību molekulārā līmenī it visas kokpūkaines, ne tikai šīs divas, esot viena suga,
taču pagaidām tas ir tikai viedoklis.)
|
