| www.senes.lv | ||||
| Gobu kokpūkaine (čemurpūkaine) | ||||
| ◄ | Plankumainā kokpūkaine | Hypsizygus ulmarius (syn. Lyophyllum ulmarium) | ► |
|
Prāva vai liela, dažkārt pat ļoti liela lapiņsēne (diametrs 6 līdz 30 cm) ar bālganu vai krēmkrāsā ietonētu cepurīti, uz kuras nav nekāda zīmējuma. Lapiņas ir baltas vai bāli dzeltenīgas, kātiņam pieaugušas un cieši viena pie otras. Kātiņš ir paīss, balts vai krēmkrāsas, tikpat kā vienmēr stipri saliekts, tomēr cepurītei pašā vidū pievienots. Aug rudens pusē, reizēm pat novembrī uz dzīviem un atmirušiem gobu, vīksnu, dižskābaržu, ošlapu kļavu (ne parasto kļavu!) stumbriem, izņēmuma kārtā uz kritalām un celmiem; parasti pa vienai, reti pa nedaudzām čemurā. Ļoti reti sastopama; agrāk Latvijā uzskatīta par ne tik retu, jo sugai tika pieskaitīti arī biežāk sastopamās plankumainās kokpūkaines novērojumi. Ēdama, taču sīksta. |
|
Lai gan jau 1986. gadā bija konstatēts, ka, atšķiroties gan pēc izskata (cepurītēm), gan pēc saimniekkokiem, gan pēc sporu īpašībām, kā divas dažādas sugas eksistē gobu kokpūkaine un plankumainā kokpūkaine, Latvijā ilgus gadus visas pie mums novērotās šīs ģints sēnes tika pieskaitītas gobu kokpūkainēm; tādējādi sugas sastopamības biežums tika pārspīlēts. Šī neatbilstība tika nepārprotami ievērota tikai 2024. gadā, kad Guna Taube bija uzgājusi un vietnē dabasdati.lv ieziņojusi tādus plankumainās kokpūkaines eksemplārus, kuri pēc izskata īpaši krasi atšķīrās no gobu kokpūkaines. Tagad abas sugas ir Latvijā pienācīgi atdalītas (vismaz mūsu vietnē).(Nesen gan parādījies viedoklis, ka sakarā ar lielo līdzību molekulārā līmenī it visas kokpūkaines, ne tikai šīs divas, esot viena suga, taču pagaidām tas ir tikai viedoklis.) |
   |
Gobu kokpūkaines cepurīte ir pavisam bālgana vai arī krēmkrāsā ietonēta. Uz tās, pretstatā plankumainajai kokpūkainei, nav itin nekāda zīmējuma!
 |
Gobu kokpūkaines lapiņas ir baltas vai arī bāli dzeltenīgas, kātiņam pieaugušas un cieši viena pie otras. Gobu kokpūkaines
kātiņš ir paīss, balts vai krēmkrāsas, tikpat kā vienmēr saliekts apmēram taisnā leņķī, tomēr cepurītei pašā vidū pievienots.
 |
Gobu kokpūkaine aug uz dzīviem (šeit) vai atmirušiem stumbriem, lielākoties pavēlāk rudenī (šeit - 23. okt., augstāk - tas pats čemurs 25. sept.).
 |
Gobu kokpūkaines cepurīte, lai arī briedumā vistipiskāk ir ap 10 cm diametrā, dažam eksmeplāram var vecumā izplesties pat līdz 30 centimetriem!
 |
Gobu kokpūkaine biežāk ir vienpata, tomēr atgadās arī nelieli čemuri (četras jau ir daudz!).
Šīs lappuses foto visi ir no atradnes Siguldâ, Pulkveža Brieža ielas malā.
Atradne tika novērota ražojam 2009.-2010. gadā, iesp., arī 2011. gadā.
|
|