 |
 |
 |
||
| Dažas čemurpūkaines īsumā | ||||
|
|
|
||
| Dažas čemurpūkaines īsumā | ||||
|
Par čemurpūkainēm šī jēdziena mūsdenu izpratnē dēvē tādas lapiņsēnes no pūkaiņu dzimtas, kuras aug visai ciešos ceros vai čemuros uz augsnes. Sastopamas mežos, parkos, apstādījumos un tml., dažas diezgan bieži, citas reti vai pat ļoti reti. Vienas ir ēdamas, citas neēdamas vai pat indīgas. |
|
|
|
Šeit dažas čemurpūkaines raksturotas drusku detālāk nekā ģints pārskata lappusē. Vēl pilnīgāk tās ir atainotas no turienes pieejamajos aprakstos. |
|
|
|
Agrāk čemurpūkaiņu ģintī (Lyophyllum) ietilpināja (t.i., attiecīgi novietoja sugu sistemātikā un dēvēja) arī tās divas sēņu sugas, kuras aug čemuros nevis uz zemes, bet gan uz koksnes; tagad tās ir atdalītas un iekļautas pašas savā ģintī (Hypsizigus), līdz ar to šajā lappusē tās vairs neatainojam. |
Baltā čemurpūkaine
Lyophyllum connatum / Clitocybe connata
  |
 |
 |
Ēdama? |
||
Neliela (Ø līdz 7 cm) ar nespodri baltu cepurīti (mitrumā svinpelēku). Aug mazos ceros ar trūdvielām bagātā augsnē, pabieži.
Salnas čemurpūkaine
Lyophyllum fumosum
 |
||
Ēdama |
||
Neliela (Ø 2-9 cm) ar gaiši pelēkbrūnu cepurīti. Aug ciešos un skaitliski lielos ceros ar trūdvielām bagātā augsnē, pabieži.
Brūnā čemurpūkaine
Lyophyllum decastes
(syn. Lyophyllum loricatum)
 |
||
Ēdama |
||
Vidēja (Ø 5-10 cm) ar tumšbrūnu cepurīti. Aug uz zemes ciešos un skaitliski lielos ceros, pabieži.
| ◄ | ► |
| ◄ | ► |
|
|