| |
|
Sīkpiepe, kuras dažādu nokrāsu brūnie,
malā daudz gaišākie nelielu izmēru augļķermeņi parasti ir atliekti no koksnes, taču dazkārt arī pusatliekti vai klājeniski.
Ievainojumos krāsojas asinssarkana. Aug blīvās virknēs uz ozolu kritalām, novērojama visos siltākajos gadalaikos. Reti sastopama.
|
Ozolu sīkpiepe, atšķirībā no ievainojumos līdzīgi "asiņojošās"
asinssarkanās sīkpiepes,
aug nevis uz jaunām skujkoku, bet gan uz vecām ozolu kritalām
(šeit par kritalas vecumu liecina biezais apsūnojums).
Atsevišķās cepurītes bieži vien izkārtojas garās blīvās virknēs, kas stiepjas gar kritalas plaisām.
Ozolu sīkpiepēm cepurīšu vidusdaļas briedumā ir
dažādu nokrāsu brūnas (salīdz. šeit un augstāk), bet malas ir krietni gaišākas, reizēm gandrīz baltas.
Ozolu sīkpiepes cepurītēm mala laika gaitā kļūst izteikti viļņota.
  |
 |
 |
| |
|
Puslīdz jaunām ozolu sīkpiepēm cepurīte reizēm (ne bieži) ir samērā gaiša |
. |
|
Šīs lappuses foto ir no atradnes Moricsalas dabas rezervātā un no atradnes Gaujas nacionālajā parkā pie Krimuldas.
