 |
 |
 |
||
| Baltdzeltenā egļpiepe | ||||
| Pycnoporellus alboluteus | ||||
|
|
|
||
| Baltdzeltenā egļpiepe | ||||
| Pycnoporellus alboluteus | ||||
|
Viengadīga klājeniska piepe ar izcili lielām porām (>1 mm), kuru starpsienas stipri plaisā, tā izveidojot zāģveidīga izskata slāni. Svaigs augļķermenis stipri uzsūc mitrumu, līdz kļūst sūkļveidīgs, un ilgi to saglabā, tā ļaujot pārdzīvot ilgstošu sausumu. Ir viegli, lieliem gabaliem atdalāma no substrāta. Krāsa sākumā atbilst nosaukumam, bet vecumā kļūst oranža. Aug pārsvarā uz egļu kritalām. Ļoti reta visā Eiropā (zināma 12 valstīs), t.sk. Latvijā. |
|
Pirmreiz Latvijā konstatējis Ivars Leimanis 2014. gadā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā netālu no Ķūķu klintīm uz vairākām egļu kritalām, kuru savstarpējais atstatums nepārsniedzis ~100 metru; četrus gadus vēlāk pamanīta arī ~1 km uz ziemeļrietumiem. Tikmēr Diāna Meiere savā fotoarhīvā atradusi, ka suga ir sastapta jau 2011. gadā Engures novada Smārdes pagastā pie Lustužkalna, taču tad palikusi neatpazīta. Sākot ar 2018. gadu, dažādās Latvijas daļās uzietas vēl vairākas atradnes. |
   |
Baltdzeltenā egļpiepe visbiežāk aug uz mizu jau zaudējušas egļu kritalas. Tāda patiesi baltdzeltena tā izskatās augļķermeņa attīstības pašā sākumā.
 |
Augļķermeņa attīstības turpmākajā gaitā baltdzeltenā egļpiepe, sākot no pamatnes, arvien vairāk nokrāsojas brūngani oranža (sk. arī attēlu zemāk).
 |
Jau kopš augļķermeņa attīstības agrīnajām stadijām baltdzeltenās egļpiepes poras ir izcili lielas, laika gaitā pārsniedzot platumā pat veselu milimetru.
 |
Ar laiku baltdzeltenā egļpiepe ir lielākoties nokrāsojusies brūngani oranža, un baltdzeltenas palikušas vairs tikai poru starpsienas pie pašām atverēm.
 |
Vairāku mēnešu vecumā baltdzeltenā egļpiepe jau visa ir brūngani oranža, bez kāda baltdzeltenuma. (Slīpā kritala fotoattēlā ir pagriezta horizontāli.)
 |
Baltdzeltenās egļpiepes poru starpsienām vecumā plaisājot, veidojas zāģveidīga izskata slānis. (Tā pati kritala šajā fotoattēlā ir patiesajā slīpumā.)
Šīs lappuses foto ir no atradnes Raiskuma pagastā pie Ķūķu klintīm (apakšā) un no atradnes pie Krimuldas (augšā), par kurām vietnē dabasdati.lv bija ziņojis Ivars Leimanis.
|
|