| |
|
Viengadīga pasikstas konsistences piepe sārtā, koši rozā vai laškrāsā, kura aug no vasaras vidus līdz rudens vidum uz trūdošas skujkoku koksnes (kritalām, stumbeņiem, celmiem), veidodama uz tās lielākoties klājeniskus, aptuveni ½ cm biezus (puse no tā - stobrinu slānis) un garenvirzienā līdz pat vairākiem decimetriem izpletušos augļķermeņu saaugumus. Poras tipiski ir neregulāras formas un palielas. Ļoti reti sastopama. Neēdama.
|
Sārtā mīkstpiepe aug uz trūdošas skujkoku koksnes, visbiežāk klājeniskā formā,
augļķermeņiem nereti saplūstot sarežģītas konfigurācijas saaugumos.
(Pa labi tuvplānā atainots apakšējais augļķermenis no pa kreisi redzamās grupas.)
Sārtās mīkstpiepes raksturīga iezīme ir tās poru virsmas sārtā, koši rozā vai laškrāsa.
Poras tipiski ir neregulāras formas un palielas (1,5-4 gab./mm).
Ja poru virsma ir stāva (šeit), tās veidojas izstieptas, ar robainām malām.
Lai gan augstāk atainotie sārtās mīkstpiepes augļķermeņi (vai saaugumi)
ir uz egles koksnes, šī piepe labprāt aug arī uz trūdošas priedes koksnes
(šeit redzamie eks. ir stipri paveci, kā arī ne diži veiksmīgi nofotografēti).
Šīs lappuses foto ir no divām atradnēm Krustkalnu dabas rezervātā
un no atradnes GNP, Gaujas senlejas labajā pusē lejpus Krimuldas.
