 |
 |
 |
||
| Taures kātiņpiepe (piltuvveida, dobā)* | ||||
|
|
|
||
| Taures kātiņpiepe (piltuvveida, dobā)* | ||||
| ◄ | Skropstainā kātiņpiepe | Polyporus tubaeformis / Picipes tubaeformis | Bumbuļa kātiņpiepe | ► |
|
Neliela (diametrs līdz 8 cm, ļoti reti vairāk), taču visai plāna (līdz 3 mm) viengadīga piltuvveida kātiņpiepe ar sākumā pelēk- vai brūgani baltu un viegli samtainu, taču jau drīz tumsnējošu un "noplūkošu" (sākot no centra) augšpusi - vispirms sarkan- vai oranžbrūnu, starveidīgi iesvītrotu un vairs tikai atsevišķu matiņu rotātu, beigās tumšbrūnu un pavisam gludu, toties smalki starveidā krokotu; ar sīkām, gar kātiņu izteikti nolaidenām porām, sākotnēji baltām, bet vēlāk tumsnējošām - vispirms lidz bālam salmu dzeltenumam un tad līdz pat vara krāsai; ar paīsu centrāli novietotu kātiņu, sākumā samtainu un patumši sēpijbrūnu, bet vēlāk kailu un melnu. Aug vasarā un rudenī uz atmirušas lapkoku (alkšņu, bērzu, vītolu, ošu, apšu, lazdu, pīlādžu u.c.) koksnes, tipiski uz tievākām kritalām; pēc dažām ziņām, arī uz meža aveņu stublājiem. Ļoti reti sastopama. Neēdama. |
|
Pēc ilgas diskusijas atzīta par patstāvīgu sugu tikai 20.gs. pēdējā desmitgadē (pirms tam vairāk uzskatīta par kastaņbrūnās kātiņpiepes vai tumšās kātiņpiepes paveidu). 2016. gadā Siguldas zaļajā zonā ievērojis un detalizēti safotografējis Edgars Mūkins, taču suga nav uzreiz noteikta un novērojums piemirsts līdz 2022. gadam, kad sākta senes.lv kātiņpiepju sadaļas atjaunināšana. Tādējādi pirmo reizi Latvijā sugu konstatējis Ivars Leimanis pēc atraduma Pārgaujas novada Straupes pagastā 2018. gadā. Līdz 2021. gadam ir ziņas par novērojumiem septiņās vietās, no kuram sešas ir Rietumvidzemē un Pierīgā (visas teritorijā ar izmēru tikai 60x40 km²) un viena - Kurzemē. |
  |
 |
 |
|
|
|||
|
Taures kātiņpiepe ir neliela un plāna, izteikti taures vai piltuvveida. Augšpuse sākumā ir pelēkbalta vai brūgani balta, bet tad, sākot no vidus, pamazām arvien vairāk un vairāk notumsnē, līdz vecumā jau ir tumši brūna vai kastaņbrūna (tāda foto mums pagaidām nav). |
|||
 |
Taures kātiņpiepes augšpuse. iesākumā samtaina un gandrīz balta, vēlāk kļūst, sākot no centra, arvien tumšāka un gludāka, taču starveidā svītrota.
 |
|
 |
Taures kātiņpiepes poras tik sīkas (5-7 gab./mm), ka ar aci praktiski nav atšķiramas.
Sākumā tās ir pilnīgi baltas, bet vecumā nedaudz notumsnē.
Kātiņš ir diezgan īss un tumšs (reizēm gan ar sarkanbrūnu ietonējumu).
* Nosaukumu 'taures kātiņpiepe' pieņēmusi Latvijas Mikologu biedrības sēņu latvisko
nosaukumu darba grupa 2022. gadā; līdz ar to šis nosaukums atzīstams par oficiālo.
«Lielajā Latvijas sēņu grāmatā» (izdota 2020. gadā) figurē kā 'piltuvveida kātiņpiepe'.
Dabas novērojumu portāla dabasdati.lv sugu sarakstā iekļauta kā 'dobā kātiņpiepe'.
|
|