| |
|
Reti sastopama viengadīga piepe, kura aug klājeniski uz priežu kritalām bez mizas (uz sānu virsmas vai apakšas),
reti - uz vēl stāvošiem stumbriem. Augļķermenis ir plāns (līdz 3 mm), pamīksts (kamēr nav izkaltis),
sākumā oranžsārts ar baltu apmali, vēlāk ķieģeļsarkans, beigās gandrīz vai melns.
|
Purpura plānpiepe patiesībā nav purpurkrāsā:
sākumā ir oranžsārta ar spilgti baltu apmali, tad ķieģeļsarkana ar vieglu purpura toni, beigās notumsnē
tikpat kā melna. Šī piepe parasti aug uz priežu kritalām bez mizas (uz sānu virsmām vai apakšas), paretam -
uz stāvošiem priežu stumbriem (zemāk).
Purpura plānpiepe ir patiesi plāna! Kamēr svaiga, ir ādaini mīksta un lokana.
Bieži vien ir viegli atdalāma no substrāta, reizēm pat atdalās pati (šeit).
  |
 |
 |
| |
Paretam purpura plānpiepe aug arī uz joprojām stāvoša priedes stumbra,
atgadās, ka pat uz mizas klāta (lai arī parasti - uz atmizojušās koksnes). |
|
Purpura plānpiepes poras ir ieapaļas vai arī mēreni stūrainas, vidēji lielas
(2-4 gab./mm; šeit - vairāk uz sīko galu), taču ļoti seklas (max. 1 mm). |
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Siguldas pagastā (Paunagā, t.i., Gaujas senlejas krasta augšā starp Daudas un Vējupītes lejtecēm)
un Rīgā, Mežaparka ziemeļrietumu daļā.
