Liela vai pat ļoti liela
(pēc citzemju novērojumiem, platums 15-35 cm) mēreni cietas konsistences viengadīga piepe ar visumā spīdīgi rūsasbrūnu,
taču nedaudz oranžīgi ietonētu un malā gaiši dzeltenīgu cepurīti, kuru briedumā pārklāj nespodri sarkanbrūns sporu pulveris
(viegli noslaukāms); ar sākumā baltām vai pavisam bāli dzeltenīgām, bet vēlāk - gaišbrūnām porām; ar mazāk izteiktu
(salīdzinot ar lakas plakanpiepi) kātiņu. Aug uz dzīviem platlapjiem, tipiski - uz ozoliem.
Latvijā ir atrasta, cik mums zināms, tikai vienu reizi (uz puķupodā iestādīta koka pamatnes).
Neēdama.
|