| |
|
Pilnīgi vai daļēji klājeniska cietas konsistences piepe, tipiski ar daudzām mazām (līdz 1 cm atstatumam no koksnes)
nedaudz pūkainām cepurītēm dzelteni brūnos toņos, izkārtotām rindās un/vai stāvos; ar baltu, dzeltenīgu vai korķkrāsas poru virsmu.
Aug uz atmirušas skujkoku koksnes, g/k uz kritalām. Biežāk viengadīga, tomēr novērojama cauru gadu, paretam divgadīga.
Ļoti bieži sastopama. Neēdama nepadevīgās konsistences dēļ.
|
Rindu antrodija aug uz atmirušas skujkoku koksnes,
parasti kā rindās un/vai stāvos izkārtotas un kopā saplūstošas mazas dzelteni brūnas cepurītes.
(Bagātīgais ozola un kļavas lapu klājiens zem kritalas itin nemaz neliecina par augšanu uz lapu koku koksnes:
pati kritala ir skujkoka, konkrēti, egles!)
Rindu antrodijai ir raksturīgas rindās un/vai stāvos izkārtotas mazas (līdz ~1 cm no koksnes)
un nedaudz pūkainas cepurītes dzelteni brūnos toņos.
Rindu antrodijai var būt vienuviet sastopama gan īsteni klājeniskā forma, gan daļēji klājeniskā,
t.i., no substrāta atlocījušos (pus)cepurīšu forma.
Rindu antrodijas poras ir apaļas (šeit izskatās garenas, jo stobriņi ir nošķelti slīpi!),
baltas, dzeltenīgas vai korķkrāsas, un palielas (2-3 gab./mm).
