| Dažas sēdenes īsumā | ||||
|
Sēdenes ir nelielas vai mazas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas koksnes (vai augu atliekām) "sēdoši", resp., ir pavisam (vai tikpat kā) bez kātiņa; substrātam ir sāniski piestiprināta pati asimetriskā cepurīte, kura visām sēdenēm, tāpat kā lapiņas, ir gaišās krāsās. Vairākums sugu aug 'klasiskajā' sēņu sezonā, t.i., vasarā un rudens pirmajā pusē, tomēr dažas - arī vēsajos gadalaikos. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Pārsvarā ir neēdamas. |
|
|
|
Šeit dažas sēdenes raksturotas mazliet detālāk nekā ģints pārskata lappusē. Vēl pilnīgāk tās ir atainotas no turienes pieejamajos sugu aprakstos. |
![]()
Mīkstā sēdene
Crepidotus mollis / Crepidotus mollis var. mollis
![]() |
![]() |
||
|   | |||
|
Samērā mazajai mīkstajai sēdenei cepurītes virsmiziņa ir novelkama un |
|||
Skaistgalveņu sēdene
Crepidotus calolepis / Crepidotus mollis var. calolepis
![]() |
![]() |
Arī skaistgalveņu sēdenei cepurītes virsmiziņa ir novelkama un stiepīga; tā ir nosēta ar smalkām brūnām zvīņām. Bieži sastopama. Neēdama.
Krāšņā sēdene
Crepidotus crocophyllus
![]() |
![]() |
Krāšņajai sēdenei cepurītes virspuse ir gandrīz tāda pati kā skaistgalveņu sēdenei, taču lapiņas apakšpusē ir izteikti oranžīgas. Ļoti(?) reta. Neēdama.
Plakanā sēdene
Crepidotus applanatus
![]() |
![]() |
Salīdzinoši lielā (līdz 5 cm) plakanā sēdene patiesi ir gandrīz jebkurā vecumā izteikti plakana. Bieži sastopama. Ēdama.
| ◄ | ► |
| ◄ | ► |