Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Vēdekļa sārtaine
Rhodotus palmatus
 

Neliela (diametrs 4–10 cm) gumijveidīgas konsistences lapiņsēne ar gļotainu cepurīti spilgti persiksārtos vai oranžos toņos; ar sākumā baltām, tad sārtām lapiņām; ar samērā īsu, izteikti līku un ekscentriski novietotu kātiņu apmēram cepurītes krāsā. Cepurītes gļotainais virsslānis ir caurspīdīgs, smalki krunkains, jauniem augļķermenim to noklāj gaišs tīklojums ar dažus milimetrus lielām acīm, bet uz sēnes kātiņa mēdz veidoties oranžsarkana šķidruma pilieniņi. Aug no augusta līdz novembrim pa vienai vai čemuros un mazās grupās uz vecām, bez mizas palikušām gobu un vīksnu kritalām. Atradnes uz nelielām kritalām vai īsiem to nogriežņiem ātri izzūd, izsīkstot barības vielām vai koksnei tiekot aizvāktai. Skaitās ļoti reti sastopama, savulaik iekļauta Sarkanajā grāmatā (1. kategorijā) un Aizsargājamo sugu sarakstā. Mūsdienu novērojumi gan vedina domāt, ka faktiski nebūt nav tik reta, vismaz ne Gaujas nacionālajā parkā (sk. zemāk). Domājams, neēdama (rūgtuma un gumijveidīgās konsistences dēļ). Toties ir izcili skaista!

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējusi Inita Dāniele (Avota) 1991. gadā Siguldā. Līdz 2000. gadam vēl vairākas reizes manīta dažādās vietās Gaujas nacionālajā parkā, taču tikai vienreiz – būtiski ārpus tā (Aizkraukles apkārtnē, 1995). Kopš 2011. gada zināmo atradņu skaits sācis strauji augt, nospiedošā pārsvarā - Gaujas nacionālā parka teritorijā, pirmām kārtām Siguldas pilsētas zaļajā zonā un pilsētas tuvākajā apkārtnē, kur līdz 2021. gada sezonas beigām bija konstatēti vismaz trīs duči atradņu (Edgars Mūkins, Ivars Leimanis, Julita Kluša u.c.), otrām kārtām - Drabešu pagastā, kur pamanīts viens ducis atradņu (Ainārs Valdovskis, Edgars Mūkins u.c). Ārpus šīm divām teritorijām konstatēta vēl dažviet Vidzemē (Inguna Riževa u.c.) un vienā vienīgā vietā Kurzemē - pie Kalvenes (Benita Kološuka). Zemgalē un Latgalē neviena atradne tā arī nav uzieta.

 ♦ ♦ ♦  Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2012  ♦ ♦ ♦ 

Augļķermeņu  augšpušu  foto Augļķermeņu apakšpušu foto Foto  no  dažādām  atradnēm

Vēdekļa sārtaine vislabāk aug uz lielām kritalām (augšā):
gan bieži sasniedz krietnus izmērus, gan izaug ievērojamā
skaitā, gan sastopama tur vairākus gadus ilgā laikposmā.

Tiesa, aptuveni tikpat bieži vēdekļa sārtaine uzrodas arī 
 uz mazām kritalām vai īsiem kritalu nogriežņiem (pa labi),
tomēr, ātri izsīkstot barības vielām, drīz pārstāj tur augt.
(Bez tam tādus nogriežņus nereti pēc kāda laika aizvāc.)

 
 

Unikāli retos gadījumos vēdekļa sārtaine var izaugt pat uz ilgāku laiku
stāvējušām koka konstrukcijām (šeit: kāpnes uz Gaujas tiltu Siguldā).

Sarkanīgais aprasojums, kāds mēdz spiesties ārā no vēdekļa sārtaines,
dažkārt noklāj ar skaistiem sarkaniem pilieniem bezmaz vai visu kātiņu.

Šīs lappuses foto visi ir no atradnēm Gaujas nacionālajā parkā vai Siguldas pilsētā.

Augļķermeņu  augšpušu  foto Augļķermeņu apakšpušu foto Foto  no  dažādām  atradnēm
 
 

Dažādas retākas lapiņsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes