| |
|
Uz trūdošas koksnes augoša neliela (caurmērs parasti 2-8 cm) lapiņsēne ar asimetrisku (nieresveida) cepurīti,
kas piestiprināta tieši substrātam (bez kātiņa) vai ar rudimentāru kātiņu.
Skaitījies, ka aug tikai rudenī, taču mūsu u.c. novērojumi rāda, ka vismaz tikpat bieži - ziemas atkušņos un ļoti agrā pavasarī.
Sastopama pareti. Principā ēdama, taču reāli ēšanai netiek vākta nepatīkamās smaržas un nepadevīgās konsistences dēļ.
|
| |
Oranžās puslocenes sāk augt tikai jau pavēlā rudenī, vienmēr tikai uz trūdošas koksnes (gan lapkoku, gan skujkoku),
turklāt parasti - blīvās grupās.
Taču tikpat labi kā vēlā rudenī oranžās puslocenes mēdz augt ziemas atkušņos (šeit: 17. februārī) un ļoti agrā pavasarī (zemāk).
Oranžā puslocene prakt. nekad nav vienpata (pa kreisi - nevis viena,
bet divas!). Aug gan uz kritalām (augstāk), gan uz celmiem. (Foto 1./18. martā.)
Oranžās puslocenes cepurīte ir asimetriska, ar rupji samtainu virspuses vidusdaļu
un smalki sarainu malu. Kātiņa vai nu nav, vai arī tas ir rudimentārs.
Šeit redzama augstāk pa labi atainotās grupas pati apakšējā sēne tuvplānā,
nolikta uz tā paša sūnām klātā kritalas nogriežņa, uz kura bija izaugusi.
Oranžās puslocenes cepurītei vidus mēdz ar laiku izbalēt (foto 8. martā).
