|
Ļoti liela lapiņsēne (diametrs līdz ~25 cm)
ar baltu cepurīti, sākotnēji viegli samtainu, bet vēlāk kailu ar gaiši brūnganiem plankumiem.
Lapiņas ir diezgan atstatas viena no otras un izkārtotas salīdzinoši neregulāri -
dažas izbeidzas vēl pusceļā no kātiņa uz cepurītes malu, bet dažas saplūst kopā;
sākumā ir baltas, bet vēlāk top okerdzeltenīgas vai pat sarkanīgas, ar uzkrītošiem brūniem plankumiem.
Kātiņš ir salīdzinoši īss un tīri balts. No ievainojumiem bagātīgi izdalās balta piensula,
kura žūstot krāsu nemaina. Aug rudens pusē zem bērziem. Sastopama pabieži, tomēr ievērojami retāk nekā
sīvā krimilde. Tā kā piensula ir rūgta, bet mīkstums ir sīvs,
kļūst ēdama tikai pēc ilgstošas novārīšanas, plus mērcēšanas aukstā ūdenī.
|
| |
|
Mūslaikos, pamatojoties, cita starpā,
uz pētījumiem molekulārā līmenī, no agrāk par balto krimildi uzskatītās sēņu sugas izdalīta vēl cita -
samtainā krimilde, kurai cepurītes virsa ir samtaināka,
lapiņu izkārtojums - regulārāks, bet piensula nav rūgta (taču mīkstums tāpat ir sīvs).
Pēc mūsu vērojumiem, tā ir Latvijā sastopama daudz retāk nekā baltā krimilde.
|
Baltā krimilde ir liela, reizēm pat ļoti liela sēne. Tās cepurīte diezgan ilgi ir patiešām balta (bet ne vienīgajai krimilžu vidū!).
Vēlāk uz baltās krimildes cepurītes sāk parādīties gaiši brūngani plankumi. Vecumā tie var būt krietni izteiktāki nekā šeit.
Baltās krimildes cepurīte nav pēc taustes tik gluda kā sīvajai krimildei:
ir viegli samtaina (taču ne kā samtainajai krimildei).
Baltajai krimildei, atšķirībā no citām līdzīgas krāsas krimildēm (ja neskaita samtaino), lapiņas ir izvietotas samērā retināti.
Baltajai krimildei, atšķīrība no itin visām citām, lapiņas ir izkārtotas salīdzinoši neregulāri
dažas izbeidzas jau pusceļā no kātiņa uz cepurītes malu, citas kaut kur saplūst kopā
(sk. arī zemāk). Apakšpusi, resp., lapiņu kopumu jau samērā agri izraibina brūni plankumi.
