|
Apaļsporu bisīte ir liela vai ļoti liela (caurmērs līdz 25 cm)
askusēne ar rupji grubuļainu un ļoti plānu kupolveida cepurīti olīvbrūnā, pelēkbrūnā vai brūnā krāsā un samērā īsu,
caurcaurēm dzīslainu kātiņu sārti violetā krāsā, kura aug vēlā pavasarī un vasaras sākumā vēsās vietās
uz pastāvīgi mitras trūdošas koksnes: visbiežāk uz vecām egļu kritalām, retāk uz vecām zāģu skaidām u.tml.
Ilustrētu sugas aprakstu sk. mūsu vietnē šeit.
|
|
Pirmo reizi Latvijā pamanījis Ainars Gaidis 2017. gadā Amatas novada Drabešu pagastā pie Ieriķiem,
Dančupītes gravā; apskatot uz vietas, sugu noteicis Edgars Mūkins. Atrasti gan viens liels čemurs, gan atsevišķi augļķermeņi, t.sk.
četri lieli (līdz 15 cm), kā arī un daži mazi vai to atliekas. 2018. gadā turpat uzieti viens liels čemurs un trīs atsevišķi augļķermeņi.
2019. gadā atradnes teritorija bija izpletusies lielāka, bet augļķermeņu kopskaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,
divkāršojies (tiesa, visi bija nelieli). 2020. gadā, kad bezsniega ziema un nokrišņu deficīts pavasarī bija atradni stipri izžāvējis,
izauga tikai viens eksemplārs, tāpat arī sausajā 2023. gada pavasarī. 2025. gadā bija novērojami pieci augļķermeņi.
Otro atradni uzgājis Uģis Ķesteris 2022. gadā Smiltenes novada Trapenes pagastā (~20 eks.);
sugu attālināti, tomēr visai droši noteikuši Inita Dāniele un Edgars Mūkins.
Trešo atradni pamanījusi Renāte Kaupuža 2022. gadā Kārsavas novada Malnavas pagastā (3 eks.);
piederību sugai noteikusi pati atradēja (t.sk. mikroskopējot).
Ceturto atradni uzgājis un sugu atpazinis Ainars Gaidis 2022. gadā Smiltenes novada
Grundzāles pagastā. taču, par cik vienīgais eks. jau bijis vecs (jūlijā), pilna pārliecība gūta tikai pēc atraduma 2023. gadā;
turpat sastapta arī gadu vēlāk.
(2024. gadā ziņots par atrašanu Pierīgā, Stopiņu pagastā pie Sauriešiem uz pamesta dzelzceļa,
taču bez fotogrāfiska vai cita apliecinājuma.)
|
